vējš šausmīgi kauc kā bremzējot formulu pa skaņu celiņu. te pie vienas, te pie otras sienas it kā es būtu virpuļa centrā. aptīs un pacels gaisā vēl. ja es vairs nerakstu, ziniet mani ir parāvis..
noskaņa:
vējš skaistākos riteņus apgāza,
kas pie podjezda saslieti stāvēja.