Witch. snake. running (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} bagdarama) rakstīja,@ 2006-10-14 12:43:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
sīkumi, ko pārlasīt mirkļos, kad sagribās
| Dzeja Toms Treibergs Carnikavā, vienpadsmitos piedzimis bagāžā vecāki saderinājušies aiz stikla ne saldējumu ne desiņas ne limonādi neko nedrīkst šai autobusā lūdzu neraudi nēģi visēdāji aizloka astes fui cik viens var būt cilvēks Ērkšķi Diennakts veikali Lielās ar durvju zvaniņiem Izriež betona ribas Un spļaudās ar naudu Ielās izkaisīts sāls Bāli zēni to nolaiza Un atbild velniem Kā garšo Stūrī ieslieta slota Viņa nespēj pakustēt Un izglābt pasauli No visa ļaunā Dublinā, kad vakars klāt kā meža kaķis es iejūku biezokņos dziļos mani ceļrāži ir takas un vientiesis zēns kas sirsniņu savu nevienam nežēlo aptaustīt kāri aizspiežot degunu brīvāk elpot brīnums ka vēl neesam kalnos upes ūdeņi sariešas brūni un tas labi jo fabrikas tiecas pārvērst mūs mazdrusciņ labākus iemācot klausīt mašīnām ierodas pāvests kas nopircis ziedus ai cik savādi kļuva ap dūšu sirds strādā bet nepukst y y y Es saprotu, viņi apprecējās. Es saprotu, zaļas kalmes noglāsta dīķi. Redzami torņi pie pilsētas. Baznīca — augstākā. Tu stāsti man stāstu par to, kā pie ugunskura satikās viņi. Kurpēs rasa. Viss pilns ar granti. Es saprotu, toreiz nebija viegli. Viņu meita uz ārzemēm aizbrauca vijoli spēlēt. Un atgriezās skaista un liela. Izdziest lampa. Trūkst gaismas. Sienāži uzsit taktis. Es saprotu, viņu makos gulēja Galvenokārt zvīņas, lai vairotu naudu. Un ieradās pulksteņi pārliekamām baterijām. Viņi uz balkona strīdējās, kurš aktieris skaistāks. Es saprotu, smilga beidzas pie debess. Es saprotu, viss beidzas ar vārdiem. Bet tad labāk skudras, kas izkož Sarkanus punktus miesā. Tad labāk skudras. Rudens lakati I tie cilvēki kas savā starpā sazinās ar žestiem kas viņos ir tik trakoti pazīstams varbūt arī ar mani kāds tā ir runājis tad kad es neredzu II viņas seja nav jauna krēms pārklājis vaigus mati krīt kaut gan īsi kleitas audums pieskaras krēsliem viņa dod biļetes par naudu tramvajā kur cilvēku pēdas liecina par to uz kurieni viņi brauc ir vēls beigusies panorāma es domāju par tiem kuri uz mani šobrīd dusmojas un vai viņiem es kaut kas vēl esmu III viss ir svaigs lietus darbojas kā skrāpis nobružā lieko putekļus sārņus un eļļu ielas atdzimst kā vecas lēdijas kurām pateikts kas jauks mīlētāju vairs nav sezona ir beigusies meklējiet mēteli IV vīns mūsu dēdētājs ko tad tu īsti vēlies no mums trauki netīri bet rīt no rīta vārīsies ūdens mēs nomazgāsim un notīrīsim visu lai nepaliek ne pēdas no mūsu nepareizajiem ceļiem rudens atnāk un ierāda vietu katram un no tā man ir bail bet par to es nedaudz priecājos *** priedes pilina ūdeni uz jauno māmiņu galvām migla iesien auto spoguļos mezglus paceļas cepure jums kāds atdod godu un svīteris zaļš pazūd vārtrūmē ko gan visu nevar redzēt kad pieceļas septiņos *** Toms Treibergs (1985) Dzimis Rīgā, mācījies laukos un atgriezies. Droši vien jauniešu ar līdzīgiem stāstiem ir daudz. Tieši dzīvošana ārpus pilsētas, Ogres rajona Taurupes pagastā, man ir palīdzējusi saskatīt zināmu skaistumu ikdienišķās un citiem — necilās lietās. Tagad es par tādām lietām un notikumiem stāstu citiem, jo cinisma, smalka aukstuma un melnu asaru gan dzejā, gan dzīvē ir par daudz. Baltu filoloģiju Latvijas Universitātē šogad nomainīju pret audiovizuālo kultūru Kultūras akadēmijā. Mani interesē kino, kas stāsta, bet visu nepastāsta. Bet visam pāri — mūzika. Publicēšanas datums: Piektdiena, 2006. gada 13. oktobris. |
