Witch. snake. running ([info]bagdarama) rakstīja,
@ 2006-10-14 12:43:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
sīkumi, ko pārlasīt mirkļos, kad sagribās


Dzeja
Toms Treibergs

Carnikavā,

vienpadsmitos

piedzimis bagāžā

vecāki saderinājušies

aiz stikla

ne saldējumu

ne desiņas

ne limonādi

neko nedrīkst

šai autobusā

lūdzu neraudi

nēģi visēdāji

aizloka astes

fui cik viens

var būt cilvēks

Ērkšķi

Diennakts veikali

Lielās ar durvju zvaniņiem

Izriež betona ribas

Un spļaudās ar naudu

Ielās izkaisīts sāls

Bāli zēni to nolaiza

Un atbild velniem

Kā garšo

Stūrī ieslieta slota

Viņa nespēj pakustēt

Un izglābt pasauli

No visa ļaunā

Dublinā, kad vakars klāt

kā meža kaķis es iejūku biezokņos dziļos

mani ceļrāži ir takas un vientiesis zēns

kas sirsniņu savu nevienam nežēlo

aptaustīt kāri

aizspiežot degunu brīvāk elpot

brīnums ka vēl neesam kalnos

upes ūdeņi sariešas brūni un tas

labi jo fabrikas

tiecas pārvērst mūs mazdrusciņ

labākus

iemācot klausīt mašīnām

ierodas pāvests kas nopircis ziedus

ai cik savādi kļuva ap dūšu

sirds strādā bet nepukst

y y y

Es saprotu, viņi apprecējās.

Es saprotu, zaļas kalmes noglāsta dīķi.

Redzami torņi pie pilsētas.

Baznīca — augstākā.

Tu stāsti man stāstu par to, kā

pie ugunskura satikās viņi.

Kurpēs rasa. Viss pilns ar granti.

Es saprotu, toreiz nebija viegli.

Viņu meita uz ārzemēm aizbrauca

vijoli spēlēt.

Un atgriezās skaista un liela.

Izdziest lampa. Trūkst gaismas.

Sienāži uzsit taktis.

Es saprotu, viņu makos gulēja

Galvenokārt zvīņas, lai vairotu naudu.

Un ieradās pulksteņi

pārliekamām baterijām.

Viņi uz balkona strīdējās,

kurš aktieris skaistāks.

Es saprotu, smilga beidzas pie debess.

Es saprotu, viss beidzas ar vārdiem.

Bet tad labāk skudras, kas izkož

Sarkanus punktus miesā.

Tad labāk skudras. Rudens lakati

I

tie cilvēki

kas savā starpā

sazinās ar žestiem

kas viņos ir

tik trakoti pazīstams

varbūt arī ar mani

kāds tā ir runājis

tad kad es neredzu

II

viņas seja nav jauna

krēms pārklājis vaigus

mati krīt

kaut gan īsi

kleitas audums

pieskaras krēsliem

viņa dod biļetes

par naudu

tramvajā kur cilvēku pēdas

liecina par to uz kurieni

viņi brauc

ir vēls

beigusies panorāma

es domāju par tiem

kuri uz mani

šobrīd dusmojas

un vai viņiem es kaut kas vēl

esmu

III

viss ir svaigs

lietus darbojas kā skrāpis

nobružā lieko

putekļus sārņus un eļļu

ielas atdzimst

kā vecas lēdijas

kurām pateikts kas jauks

mīlētāju vairs nav

sezona ir beigusies

meklējiet mēteli

IV

vīns

mūsu dēdētājs

ko tad tu īsti vēlies no mums

trauki netīri

bet rīt no rīta vārīsies ūdens

mēs nomazgāsim

un notīrīsim visu

lai nepaliek ne pēdas

no mūsu nepareizajiem ceļiem

rudens atnāk

un ierāda vietu katram

un no tā man ir bail

bet par to es nedaudz

priecājos

***

priedes pilina ūdeni

uz jauno māmiņu galvām

migla iesien

auto spoguļos mezglus

paceļas cepure

jums kāds

atdod godu

un svīteris zaļš

pazūd vārtrūmē

ko gan visu

nevar redzēt

kad pieceļas

septiņos

***

Toms Treibergs (1985)

Dzimis Rīgā, mācījies laukos un atgriezies. Droši vien jauniešu ar līdzīgiem stāstiem ir daudz. Tieši dzīvošana ārpus pilsētas, Ogres rajona Taurupes pagastā, man ir palīdzējusi saskatīt zināmu skaistumu ikdienišķās un citiem — necilās lietās. Tagad es par tādām lietām un notikumiem stāstu citiem, jo cinisma, smalka aukstuma un melnu asaru gan dzejā, gan dzīvē ir par daudz.

Baltu filoloģiju Latvijas Universitātē šogad nomainīju pret audiovizuālo kultūru Kultūras akadēmijā. Mani interesē kino, kas stāsta, bet visu nepastāsta. Bet visam pāri — mūzika.

Publicēšanas datums: Piektdiena, 2006. gada 13. oktobris.



(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?