Kamēr mani nevienz nemīl, juniors uzsācis privātbiznesu - raksta klasesbiedru vietā domrakstus. Es tikai ceru, ka viņi nestāvēs pie durvīm ar reklamācijām, un ka skolotāja nepieķers.
Njā, kapitālisms. Kad mēs augām, tā nebija. Mēs tikai rakstījām programmas kursabiedrenēm apmaiņā pret sienasavīzi, lai saņemtu ieskaitii par sabiedriski derīgo darbu.
Man līdzīgs pasākums beidzās ar kaunu, jo domrakstu iesniedzēji saņēma ļoti zemas atzīmes, bet tur vainīgi bija paši džeki, kuriem to domrakstu rakstīju - viņi visi bija no viena mana darba sarakstījuši kaut ko savos, pie tam domraksts saturēja argumentētus uzbraucienus skolotājas iemīļotajiem nacionālajiem romantiķiem :)