atšķirīgais un vienojošais
Vispār, diezgan apbrīnojami, kādas nianses var būt no svara. Piemēram, nesaprotu, priekš kam last.fm man rekomendē Panteru. Negribu Panteru!
Tāpat - diezgan nepatīk Slayer, kuri ir stipri atšķirīgi no Sepultura, kuri man arī īsti nepatīk, bet, piemēram, pavisam citādākie Dimmu Borgir ir riktīgi kruta, aptuveni tik kruta kā totāli cita žanra Cradle of Filth. Taču, piemēram, Skeletonwitch vispār ir kkas salīdzinoši fresh - kkas starp to pašu CoF un Dethklok (:DD yea). Kkur tur, nezinu, ar ko trāpīgāk salīdzināt - neesmu tik erudīts.
Nu, jā, un tad liekas absurdi teikt, ka "man patīk metāls", jo ļoti lielu daļu metāla es nevaru ciest (ieskaitot ādas vestīšu vai 2l alu kultūru). Un tā visos žanros - neredzu, kā cilvēku var ierobežot žanrs, jo nosakošās ir emocijas. Varbūt tur arī tā starpība - žanrs vairāk ir mēģinājums pieslieties nosaukumam, leibelim, kamēr emocijas vienmēr paliek tavā paša īpašumā. Tad nu man nekas netraucē vilkt savu līniju caur Skeletonwitch - Tranzīts - Philip Glass - Children of One - Chromatics - Alice in Chains - The Beatles - Depeche Mode - Tom Waits - Anathema - Blind Melon - ABBA - Albinioni - Gil Scott-Heron - Sonic Youth - Jeff Buckley - Ennio Morricone - Portishead - Yeasayer - The Angelic Process utt. utjp.

"Kādu mūziku tu klausies?"
....godīgu.