evalatus- sašutuša pilsoņa vēstule
sākās ar to, ka pačučēju savam telefona displejam virsū un biju spiesta viņu nest mainīt.

aiznesu, meitene nenormāli laipna, ieinteresēta, jo maksāšu taču. nokārto tā, ka saņemšu telefonu nākamās dienas rītā. super!
eju viņam pakaļ baigi priecīgā, ieslēdzu un secinu, ka krāsas ir gandrīz, bļeģī, melnbaltas, telefonā tādas vieglas strīpiņas un vibrācija- nomainījuši displejiņu. ''tjipa''. meitene man mēģina ieskaidrot, ka vajag krāsas vnk paregulēt. pašol! atdodu otrreizējā remontā.
tad tie sukuļi notur man to telefonu tur veselu nedēļu, katru dienu zvanu un prasu vai kaut kas notiek vai ne- man lej samazgas, ka pati vainīga, ka mainīts ekrāns nekad nebūs tāds kā agrāk utt. vakar piezvanu, man saka, ka sen jau veikalā , lai eju pakaļ. nafig jau neesmu aizgājusi? a kā man zināt??
ok, šodien aizeju a tur man saka, ka telefons nav, kaut kur nozudis- starp piecpadsmit citiem veikaliem, bet nu kurjers jau viņu meklē. wdf. tajā brīdī man sķīet, man sāka dūmi nākt pa nāsīm ārā un vecene saprata, ka es ar savu kulīti un somiņu izšķaidīšu bodītei logus. tad man apsolīja desmit minūšu laikā atvest. desmit minūtes gan izvērtās par veselu stundas ballīti bai maiself into origo, bet rezulttātā- dabūju atpakaļ ar nomainītu, ideālas kvalitātes displeju. viss telefons gan jobanaa krievu valodaa. bet tas veel buutu siikums. labi, ka izdzeesu pornograafiju :)
viņiem veicas, ka man jau bija zajebala kasīties un par morālo kaitējumu vēl paprasīt piķi, zvanīt vadībai un tādā garā būt īstenai latviete.