labdien. tā kā sarmīte kolāte uzstāj, lai ierakstu stāstu par latvijas unviersitātes sprorta spēlēm. tā kā man ir slikta atmiņa, stāstījums būs neloģisks, un nekādā gadījumā tas nebūs. stratēģiski pareizs. es piedalījos vienā sporta veidā, kas saucās ieskriešana pārģērbšanās kabīnē kopā ar KNZ komandu. tajā komandā bija arī falšais ģirts, kurš bija tāds kā ģirts birziņš (dzēra kā ģirts, gulēja kā ģirts, tēloja debila autobusā policistu kā ģirts, čurāja kā ģirts, lasīja kā ģirts etc.), taū, kad iepazīstināju abus ģirtus, abi teica: "es tev vispār neesmu līdzīgs." viņi meloja, protams. visvairākā sportiste bija frika. viņa piedalījās daudzās basketbola spēlēs, arī tautas bunbu spēlēja un vilka virvi. jāteic, ka katra basktebola spēlē viņai kļuva aizvien grūtāka un nebaudāmāka, jo spēles kvalitāte bija apgriezti proporionāla promilēm. beigās friku atbalstīja tikai divi būtnes - es un ņirdzīgais kekss. ņirdzīgais kekss kopā ar žaketi, blūzi, brillēm un zobbirsti ir pazudis. es preicātso, ja šīs lietas atrastu 3. istabiņas iemītnieki, kuri bija ļoti laipni, kad ierados viņu istabiņā, lai pārlaistu tu nakti/rītu. šeit jāpiebilst, ka es neiznu ,kāpēc gāju tur, jo nevienu no tur esošajiem es nepazinu. viņi arī nezināja, kālab tur esmu, bet tas entraucēja viņim rūpēties par manu ķermeni. par manu ķermeni rūpējās arī vīrs, kas uzklāja man baltu drēbi, kad nogūlos zemē, jo saule. spīdēja ļoti. tik ļoi, ka pēc tambija grūti gulēt gan autobusa uz grīdas, gan mājās. grūti bija gulēt arīdzan tamdēļ, ka man ķermenis ir klāts ar zilumiem visādiem. tas tamdēļ, ka skndināvs mani regulāri iekaustīja, jo es biju kā suns. šodien aizgāju uz skolu un atnācu mājās, jo funky days - they`re back again.

artis kamals ir ļoti mīļš un vismīļākais. es viņu ļoti, loti mīlu un varētu mirts viņa dēļ. vai arī pazaudēt orgānu kādu vai arī orgasmu.