Replika
Hermanis RL 10/2009 turpina tiražēt savu vēsturiskā regresa teoriju, par kuru mēs viņu tā mīļojam. Ja pirms kādiem 10 gadiem viņš stāstija par to, ka bruņinieku laikus nomainījuši tirgoņu laiki, tad tagad viņš dialektiku ir saspiedis laikā un intelekta zelta laikmets esot bijis 19.gadsimta beigas, bet pēdējā paaudze, kurai prasījies kultūras, grozās ap Brodski.

Vēlētos gan Alvim atgādināt, ka šitā spriest ir afigenna šķebīgi elitāri, jo 19.gadsimtā veselām gigantiskām sociālām grupām daudz lielākas iespējas bija sešu gadu vecumā nomirt no novārguma manufaktūrā, kamēr tagad šīm šķirām ir iespēja klausīties Latvijas Radio 2, sērfot caur 57 TV kanāliem un veidot sociālās identitātes, ģērbjoties un komunicējot kā melnai hiphopa zvaigznei... Un tas viss ir Kultūrpatēriņš, lai arī Alvja teorijā tas neierakstās!

Empīrikas dati par publisko sfēru rāda, ka neeksistē nekāda aptveroša literārās publiskās sfēras degradācija - vienīgi publiskās sfēras fragmentācijas rezultātā plebeju "tusiņi" kļūst redzamāki un izteiktāki. (19.gadsimta džentlmenis, pastaigājoties pa Sanktpēterburgu vai Londonu, kūpinot cigāru un pārrunājot ar draugu Šopenhauera rakstus, vienkārši nesatika šo alternatīvo kultūrpatēriņu, tāpēc arī Hermanim var šķist, ka tajos laikos viss bija tīrāk un patiesāk.)

Savukārt proporcija starp elitārās kultūras un popa patērētājiem visos laikos saglabājas vienāda. Tie, kam pa hārdo prasījās Šapiro toreiz, to bērni gāž apkārt JRT kases šodien. Vot tā!