Šodien devos pusdienās, bet vienam īsti ēs negribējās - Mārtiņš gan bija devies ar draugiem ēst gurķu zupu, tapēc nolēmu, ka ēdīšu viens.
Devos uz savu ierasto picēriju, kur drīkst smēķēt.
Un man blakus apsēdās žilbinoša blondīne. Nu, tāda, kādas man patīk - gariem blondiem matiem (man gan ir aizdomas, ka tie ir balināti), slaida, glīti veidotiem sejas vaibstiem. Un kas viņai bija mugurā! Balta blūzīte, ar atpogātām augšējām podziņām, lakatiņu un pieguļošām melnam biksēm. murr.
Viņa pieliecās, paņēma marinētu gurķīti no manas picas, nokraukšķināja un, nolaizot pirksta galu, jautāja vai drīkst pagaršot.