Manam prātam šodien pietrūkst jaudas. Kaut ko daros, skatos ekrānā, rakstu. Te pēkšņi smadzene atrubās un es vairs nesaprotu kas tas ir ko es daru un vai vispār es daru. Patizla sajūta. Nu tā, ka pauris strādā strādā un pēkšņi noraujas. Kā vienmēr esmu teicis - vislabāk cilvēku un cilvēku attiecības var izskaidrot caur piemēriem ar mašīnām. Tad nu lūdzu: tas ir apmēram tā, ka brauc ar vāģi (doma, smadzenes), bet pēkšņi pārtrūkst motoram siksna un motors aiziet pa tukšo.