Pie šīs sarunas piefiksēju tādu lietu: pastāv reāla atšķirība informācijas apstrādes spējās starp cilvēkiem, kas ir rakstījuši kursa darbus un pēc tam gadiem sēdējuši bibliotēkās, lai sarakstītu grāmatas, un, no otras puses, cilvēkiem, kas taisa komiķu skečus vai intervē cilvēkus (nekāda disrespekta viņiem). Tomēr šo būtisko atšķirību bulšita atpazīšanā ne vienmēr var skaidri redzēt un demonstrēt sarunu šovos.

aber dikti interesanti (c)

Nu protams, akadeemiska un vispaar jebkura intelektuaala rakstiishana, bet tieshi akadeemiska shkjiet, praatu sakoncentree un uzasina, ka daudz vieglaak ir izshkjirot zinaashanas un faktus no informaacijas, un arii izrunaat kaut ko patiesu un sakariigu.

un tad šādiem augstskolu beidzējiem visbiežāk rodas problēmas runāt ar cilvēkiem vienkāršiem vārdiem. ego ir uzblīdis apaļš kā pūpols.

Nē, tās ir to cilvēku problēmas kuri ir par dumju saprast sarežģītākus konceptus. Mācīties vajag. Nav ko pakārtot pasauli debīliķiem.

tieši par šādu uzpūtību es runāju.

Tā ir norma. Tā jābūt.

Kā ar tādu morāli vispār var būt cieņpilna saruna, normālas attiecības?

Viegli. Ja dumjākais mācās un cenšas paaugstināt savu intelekta līmeni. Paprovē, varbūt tev nostrādās.