Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man taču vajadzētu blandīties pa pasauli, kāpt kalnos, gulēt āfrikāņu kleķa būdiņās, braukt laivā pa kādu no Kolumbijas upēm, netīrā Mumbajas ēdnīcā smīkņāt par garīguma meklētājiem, lakot nagus Himalaju pakājē, traukties ar paraplānu taisni debesīs iekšā, mācīties vārīt plovu pie veca Kokandas onkuļa, dalīt Sarkanā Krusta sūtījumus Kandahārā, lēkt ar izpletni, dzert šampanieti Kannās - vārdu sakot, darīt kādu no tām lietām, kuru dēļ esmu piedzimusi, nevis veģetēt savā nekustamajā īpašumā dzimtās pilsētas viducī, barojot kaķus un mazgājot traukus!
  • man arī
    • lai gan ir dzerts gan šampis kannās, gan mācījos kuskusu taisīt no beduīniem, gan gulēju kleķa būdā pie berberiem, gan braucu pa krāču upēm, kur tuvākā mobtel zona 50 km attālumā, gan bridu pa augstkalnu sniegu, gan vilkos izkaltis pa tuksnesi, gan ļāvos okeāna vilņu šļakstiem uz klints, gan lasīju vīnogas stīvu muguru, gan.. ehh
  • Nu, nezinu. Labprāt veģetēju savā nekustamajā īpašumā. Pat īsti nevelk kaut kur traukties.

    Lai gan - sen nav bijis neviens brauciens. Kazi, nākamgad uz Austrāliju un Jaunzelandi jāaizšļūc.
    • Lūk, tās zemes gan kaut kā ārpus manas apziņas mitinās. Pilnīgi tukšs fails un ne mazākās iekāres. Laikam viduslaiku anatēma "Lai nolādēts, kas antipodiem tic!" pārāk dziļi ģenētiskajā atmiņā iesēdusies.
  • vells, kā cilvēki pamanās piedzimt akurāt tur, kur nevajag!

    Es vainoju stārķus.
    • Statiska Āfrika vai Dienvideiropa visu mūžu arī nebūtu nekas labs. Kustībā gribas būt.
Powered by Sviesta Ciba