rudenim pavisam nopietni piemīt savs psihodēlijas šarms, manuprāt, savā ziņā katrs to izjūt vairāk vai mazāk, pamana vai nepamana, taču katram tas asociejas tīri individuāli un pārsvarā izpaužas kā dažādi emocionāli pārdzīvojumi. tieši tādos brīžos ir iespējams veiksmīgi savienoties kopā vienā solī un elpā ar visu pārējo pasauli, to izjust pilnībā jebkādos iespējamos veidos. es un pasaule, mēs esam viens uz šo brīdi, mēs pētam un analizējam viens otru, mēs pārbaudam un spēlejamies, mēs izzinam un rezultāti jeb dažāda veida notikumi vai parādības spēj patiesi pārsteigt mūs. manuprāt šīs pieejamās emocijas, kuras gan jāmāk kontrolēt un interpretēt sev atbilstošos un noderīgos virzienos, ir unikāls veids kā sajust sevi dzīvu tādos brīžos, kad nemanāmi klāt ir piezagušās tādas ipašības kā vientulība, vienveidība vai vienaldzība. un katrā gada laikā ir atrodama šī sava veida burvība un vienreizējā iespēja izjust sevi, šo planētu, apkārtesošo vidi vai jeb ko citu, ko prāta nākotnes projekcijas ir spējīgas veidot, atliek tik vien kā atrast, iemacīties pielietot un visbeidzot izmantot tās.