|
[29 Oct 2007|06:16pm] |
|
rudenim pavisam nopietni piemīt savs psihodēlijas šarms, manuprāt, savā ziņā katrs to izjūt vairāk vai mazāk, pamana vai nepamana, taču katram tas asociejas tīri individuāli un pārsvarā izpaužas kā dažādi emocionāli pārdzīvojumi. tieši tādos brīžos ir iespējams veiksmīgi savienoties kopā vienā solī un elpā ar visu pārējo pasauli, to izjust pilnībā jebkādos iespējamos veidos. es un pasaule, mēs esam viens uz šo brīdi, mēs pētam un analizējam viens otru, mēs pārbaudam un spēlejamies, mēs izzinam un rezultāti jeb dažāda veida notikumi vai parādības spēj patiesi pārsteigt mūs. manuprāt šīs pieejamās emocijas, kuras gan jāmāk kontrolēt un interpretēt sev atbilstošos un noderīgos virzienos, ir unikāls veids kā sajust sevi dzīvu tādos brīžos, kad nemanāmi klāt ir piezagušās tādas ipašības kā vientulība, vienveidība vai vienaldzība. un katrā gada laikā ir atrodama šī sava veida burvība un vienreizējā iespēja izjust sevi, šo planētu, apkārtesošo vidi vai jeb ko citu, ko prāta nākotnes projekcijas ir spējīgas veidot, atliek tik vien kā atrast, iemacīties pielietot un visbeidzot izmantot tās.
|
|
|
[25 Oct 2007|01:09pm] |
|
the idea of death is the only thing that tempers our spirit
|
|
|
[13 Oct 2007|05:35am] |
|
when we sleep, we are awake somewhere else
|
|
|
[28 Sep 2007|07:48am] |
man liekas, nē, esmu pilnīgi pārliecināts, ka katram cilvēkam mājās vajadzētu "nolemtības komplektu v.2.1", kurā būtu iekļauti rakstāmais, papīra strēmele un šaujamais. tos uz taloniem varētu iegādāties visos saimniecības preču veikalos pirms tam veicot sirsnīgu sarunu ar omulīgo pārdevēju, kura ieteiktu to labāko no visiem pieejamajiem. D&G konkurētu ar Panasonic un Microsoft. lieliska izvēle - ņemt stilīgo, drošo vai jaudīgo. protams, ka ir iespēja arī veidot pašam savu komplektu ar "diy" saukli izstieptu pa visu seju. izvēle būtu pašu rokās un finansiālajā nodrošinājumā!
visi būtu priecīgi, jo zinātu, kas sagaida mājās nolikts mazajā skapītī pie gultas un ik reizi kad atvadītos no kāda, tad rastos tāda kā nedroša sajūta vai sanāks vēl tikties nākamreiz, vai šī nebija pēdējā? kurš būs nākamais? tu vai viņš? bet varbūt šoreiz kāds cits vientuļnieks.
BANG!
un šī problēma atrisinātos pati no sevis
|
|
|
[25 Sep 2007|11:57pm] |
|
un tā pamazām, gandrīz nemanāmi, es aizmirstu vārdus. vienu pēc otra, kad tie kaut kur pazūd kopējā informācijas pārpilnībā
|
|
|
[03 Aug 2007|10:11pm] |
|
ARE YOU IN?
|
|
|
[28 Jun 2007|12:11am] |
|
nomenedžēt mežģīni riesta laikā
|
|
|
[26 Jun 2007|04:50pm] |
|
i miss my fuckbuddies
|
|
|
[30 Oct 2006|09:29pm] |
cilvēkiem patīk sevi identificēt ar kādu lietu, priekšmetu, īpašību, sabiedrību, zīmi vai jeb ko citu, mums tas ir tikpat nepieciešams kā tādas pamatvērtības kā ēst, elpot un baudīt. mēs nevaram iekļauties dzīves gultnē, ja nav kāda atskaites punkta, kas norādītu uz mūsu būtību, lai gan patiesībā tas neparāda mūs, bet gan mēs norādam uz to, kā tādi ceļrāži. šis ir mans atskaites punkts. te es sāku savu ceļu un arī beidzu, tas ir aplis, kvadrāts, pentagramma, televizors. tas esmu es pats!
|
|
|
[20 Aug 2006|04:59pm] |
|
TURN ON, TUNE IN, DROP OUT!
|
|
|
[26 May 2005|01:08pm] |
|
TERRIBILIS ESTE LOCUS ISTE
|
|
| 29 |
[19 May 2005|09:45pm] |
seeking for the place where all forms are already formed
3 times 6
and enter the room 27
to open thy eyes forth the truth is hidden insideh.
|
|
| 28 |
[10 May 2005|11:55am] |
- piedodiet, es nedaudz aizdomājos! tas vairāk neatkārtosies..
|
|
| 27 |
[17 Apr 2005|04:15pm] |
|
we will kill the ones who eat us, and eat the ones we kill!
|
|
| 26 |
[03 Apr 2005|12:04am] |
|
MY MIND IS GOING..
I CAN FEEL IT!
|
|
| 25 |
[28 Mar 2005|12:52pm] |
|
DO WHAT THOU WILT!
|
|
|
[28 Feb 2005|04:30pm] |
|
world is created through actions, and beliefs are powerless distractions used to enslave the masses
|
|
| 23 |
[17 Jan 2005|08:14pm] |
BELIEF IS THE DEATH OF INTELLIGENCE!
"for as soon as one believes a doctrine of any sort, or assumes certitude, one stops thinking about that aspect of existence"
/R.A.Wilson/
|
|
| 22 |
[21 Oct 2004|10:21am] |
|
nolemtība. tas ir kā rēgs vai ēna no kuriem nekādi nevar aizmukt. mēs piedzimstam un šī sajūta nez no kurienes uzrodas, mums neatgriezeniski ir pavēries ceļš uz fascinējošo izgaišanas punktu. kaut kas sairst un pārvēršas tukšumā. prefekti. pastāv, protams, veidi kā censties no šīs sajūtas aizmukt, taču tas jau ir augstākā mēra izmisums. svēti ticēt aizkapa dzīvei, kosmoloģiskiem dvēseles turpinājumiem, reinkarnācijām. tas viss domāts tikai tāpēc, lai cilvēks sevi tik ļoti nemocītu ar nolemtības sajūtu, kura vienmēr ir bijusi viņā, ir arī tagad un nekur nenozudīs līdz ar viņa paša izzušanu. tās ir beigas un aiz šīs barjeras vairs nav nekā. to apjaust ir visgrūtāk un nežēlīgāk.kur paliek nākotne? kāds ir cilvēks, kurš apjautis nolemtības sajūtu un nespēju tur neko izmainīt? varbūt skatiens spogulī spēs uz to atbildēt...
|
|
| 21 |
[26 Aug 2004|11:16pm] |
kustība atnes iepriekš nedzirdētas lietas, tās spēj pārsteigt un atstāt neizdzēšamas sekas
uztvērēja struktūrā/
"viņai bija vēl daudz lietu, ko nest mums!",
bet mēs vēl joprojām esam pārņemti ar iepriekšējo/
viss pārējais nemanāmi paslīd garām, jo nav bijis tik nozīmīgs
un pietiekami skaļš, lai radītu uzbudinājuma sajūtu/
izslāpis sauciens: "Nākamais!",
un rinda turpina savu ceļu.
|
|