27 Janvāris 2007 @ 12:45
 
Vai pastāv dzīve pēc piedzimšanas?


Vēl nedzimušu dvīņu pāris sarunājas mātes vēderā.
„Saki man, vai tu patiešām tici, ka pastāv dzīve pēc piedzimšanas?“jautā viens dvīnis otram.
„Jā, pavisam noteikti! Šeit iekšā mēs augam un kļūstam stipri, gatavojoties tam, kas būs ārā“, atbild otrs dvīnis.
„Man šķiet, ka tās ir muļķības!”saka pirmais. Nevar taču būt dzīve pēc piedzimšanas – kā tad tā varētu izskatīties?“
„Tik precīzi jau es arī to nezinu. Bet tur noteikti būs daudz gaišāks nekā šeit. Un varbūt mēs skraidīsim apkārt un ēdīsim ar muti?“
„Šitādas blēņas es vēl neesmu dzirdējis! Ar muti ēst, kas par traku ideju! Mums taču ir nabas saite, kas mūs baro. Un kā tad tu gribēsi skraidīt? Tam taču nabas saite ir daudz par īsu.”
„Tomēr es domāju, ka tas noteikti izdosies. Viss būs vienkārši nedaudz savādāk.”
”Tu maldies! Neviens no tiem, kas piedzimuši, taču nav atgriezies. Ar piedzimšanu dzīve beidzas un punkts.”
„Es tev piekrītu, ka neviens nezina, kā izskatīsies dzīve pēc piedzimšanas. Bet es zinu, ka tad mēs redzēsim savu Māti un viņa par mums rūpēsies.”
„Māti??? Tu taču neteiksi, ka tici Mātei? Nu kur tad viņa īsti ir?”
„Nu šeit – mums visapkārt. Mēs esam un dzīvojam viņā un caur viņu. Bez viņas mēs nemaz nevarētu pastāvēt!”
„Muļķības! Neko no tādas Mātes es neesmu jutis, tātad viņas nemaz nav.”
„Un tomēr. Dažreiz, kad mēs esam pavisam klusi, var dzirdēt viņu dziedam. Vai arī sajust, kā viņa glāsta mūsu pasauli...”

Henrijs Novens
(No vācu val.tulkoja I.Ančevska)
 
 
( Post a new comment )
Jēzus līgava[info]nenormaaliigaa on 27. Janvāris 2007 - 14:05
Patiesībā - ir cilvēki, kas atceras savu piedzimšanu. Tu jau zini, ka es filosofus uzskatu par šaurā lauciņa pētītājiem ar nepilnīgu Pasaules uztveri. Taisnība no filosifijas viedokļa Tev ir, bet fakts, ka pastāv iespēja atcerēties savu dzimšanu un iepriekšējās dzīves, tikai apliecina filosofijas šauro skatījumu uz lietām.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Saprāta balss[info]macabre on 27. Janvāris 2007 - 14:09
Kas tad ir Tavi uzskati uz dzīvi, ja ne filosofija? Kas ir reliģija, ja ne filosofija, kas novesta līdz dogmātisma robežai?
Ja koks tiek nocirsts, no tā tiek uztaisīts galds, galds tiek sazāģēts un sadedzināts kamīnā, tad diez vai kāds, skatoties uz sodrējiem teiks "tas ir pārdzimis galds". Kā vienmēr - es palikšu pie sava viedokļa, bet Tu pie sava :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
psihs: lapsa[info]psihs on 27. Janvāris 2007 - 14:27
pIeWmeeRam EzS pRaWKtiWZeeWju MawGIju
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
psihs[info]psihs on 27. Janvāris 2007 - 14:34
AwTShKiWrIIWba - FiWloWzOwEEzHaWnA iR TUWkZHU SalWmU KUlWzHAwNA
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
Jēzus līgava[info]nenormaaliigaa on 27. Janvāris 2007 - 17:14
Taisnība, dārgais, arī manus uzskatus var saukt par filosofiju, bet es cenšos cik nu spēju skatīties uz to visu plašāk - es cenšos apvienot visas reliģijas un filosofijas vienā. U know - viss taču ir viens un tas pats.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Saprāta balss: rain[info]macabre on 27. Janvāris 2007 - 17:18
Nu ja, visi filosofi ir centušies apvienot visas pieejamās labākās idejas vienotā sistēmā, lai beidzot atklātu cilvēkiem patiesību... un nekad nevienam tas nav izdevies... bet tas jau nenozīmē, ka Tu nevarētu būt pirmā :D
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Jēzus līgava[info]nenormaaliigaa on 27. Janvāris 2007 - 17:23
Nuja - tieši par to jau es arī domāju! :D :*
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
(Anonīms) on 21. Marts 2007 - 01:31
Macabre, filozofija ir jaunāka par reliģiju. Filozofija radās, jo mītiskā domāšana zaudēja savu pamatnozīmību. Joprojām cilveki domā arī mītiskās domāšanas līmenī, bet tas vairs nav domāšanas pamattips.
Interesanti ir vērot bērnus. Bērnībā visi domā pārsvarā mītiski - tic pasaciņām par vilku, kas ieliks bērnu maisā un aiznesīs uz mežu, ja viņš blēņosies, tic tam, ka stārķis atnes bērnus u.t.t.
Pec tam domāšana apaug ar ikdienas, praktisko, radošo un filozofisko domāšanu.
Mītiskās domāšanas piemērs pieaugušu cilveku vidē varētu būt, piemēram, biznesmenis, kas apmeklē astrologu. Astrologs viņa neveiksmes biznesā izskaidro ar Saturna atrašanos "ne tur, kur tas ir labvēlīgs". Ja viņš ietu pie filozofa, tas atbildētu, ka neveiksmes bija, jo viņš nesaprātīgi rīkojās. Sirdsmieram labāk, protams, ticēt, ka neveiksmēs vainojams Saturns, ne paša muļķība, bet, ja interesē patisība, tad filozofija to, ja ne sniedz, tad piedāvā variantus.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Saprāta balss[info]macabre on 21. Marts 2007 - 09:47
Acīmredzot ar filosofiju mēs domājam dažādus jēdzienus. Es uzskatu, ka visi cilvēka uzskati, vērtību sistēmas utt ir viņa dzīves filosofijas sastāvdaļa, neatkarīgi no to primitīvisma vai advancētības pakāpes.
Manā skatījumā filosofija radās, kad tika uzdots pirmais jautājums "kāpēc?".
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
psihs[info]psihs on 27. Janvāris 2007 - 14:24
KaZs TaWD iR MIwNeWtZS???
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
(Anonīms) on 21. Marts 2007 - 01:22
Ļoti atvainojos, bet mūsdienu relatīvisms faktu nepieļauj kā absolūtu.
Es, piemēram, par faktu saucu to, ko varu apstiprināt vismaz trijos līmeņos atpakaļgaitā. (http://en.wikipedia.org/wiki/Fact), piedošanu, skatījos tikai filozofisko interpretāciju.
Filozofija ir vienojošais elements kultūras režģī, kura pamatā ir reliģija, zinātne un māksla (pamatelementi dažādās teorijās atšķiras). Tāpēc, lūdzu, nenoniecināt filozofijas nozīmību.
Starp citu, kā Tu raksturotu šo iespēju atcerēties iepriekšējo dzīvi? Kādi ir šīs atmiņas nosacījumi?
Paldies par uzklausīšanu.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Jēzus līgava[info]nenormaaliigaa on 21. Marts 2007 - 22:23
Sveicināts mūsu diskusijā, Tukšo salmu kūlēj!
Tas nav apvainojums, nepārproti, filosofija un filosofēšana ir interesanta padarīšana, bet Tavs pirmais izteikums par faktu kā tādu un provokācija, lai es kaut ko uz to saku, man šķiet tik tiešām nejēdzīga padarīšana, jo manā dzīvē neko nemainīs tas, ja Tu pierādīsi, ka "fakts" nav fakts. ;)
Tad nu tā: šajā gadījumā - sauc to kā vēlies, bet ir samērā liels skaits gadījumu, kad cilvēki stāsta, ka atcerējušies kaut ko no iepriekšējās dzīves, kā arī no dzemdē atrašanās brīžiem. Es to atļaujos saukt par faktu, jo man ir pamats domāt - pie labas piepūles, šos cilvēkus var atrast un likt viņiem vēlreiz šo to atcerēties (patiesībā, var panākt, lai ikviens to atceras. Staņislava Grofa grāmatiņš "Nākotnes psiholoģija" 2006 (latviski) Tev palīdzēs to saprast un izprast). Tātad - es varu saukt par faktu to, ka ir cilvēki, kas atceras iepriekšējās dzīves. Ja Tevi neapmierina šāds uzstādījums, sauc to par iespējamību, būtībā tas nemaina mana augstāk teiktā komentāra nozīmi.

Es nebūt nenoniecinu filosofijas nozīmi - domāšana pati par sevi ir progresu veicinoša lieta. Cits jautājums - cik ļoti smieklīga man liekas filosofu "braukšana auzās" ar sava ES pastāvēšanas apstrīdēšanu un tamlīdzīgu problēmu apsūkāšana. Varbūt tas tādēļ, ka es pati sev esmu atbildējusi uz visiem nozīmīgajiem eksistenciālajiem jautājumiem, esmu guvusi savu subjektīvo (varbūt - objektīvo, kā man patikos domāt) viedokli par šīs Pasaules uzbūvi un uz pārējiem viedokļiem man ir priekš manis pietiekami spēcīgi pretargumenti, lai es tos uzskatītu par vērā neņemamiem.

Iespēja atcerēties iepriekšējo dzīvi? Es domāju, tā ir lieliska iespēja saprast šīs Pasaules darbības principus, apzināties Dieva brīnumaino eksistenci un klātesamību, saprast lietu kopsakarības un cēloņu-seku likuma absolūto fantastiskumu. Tā ir iespēja saprast savu šās dzīves problēmu iespējamos cēloņus, sava rakstura iezīmju cēloņus un, protams, līdz ar to apzināties, kā risināt problēmas. Tā ir iespēja apzināties, ka tikai pats pie savas dzīves esi vainīgs, ka ne Dievs, nedz apkārtējie nav vainojami manās nelaimēs.

Šīs atmiņas nosacījumi? Ja pareizi saprotu, Tu vēlies zināt, kā atcerēties? Tas var gadīties spontāni, to var izraisīt. Staņislafs Grofs var par to daudz Tev pastāstīt. To var izraisīt ar narkotisko vielu, elpošanas, hipnozes u.tml. veidu palīdzību.

Ceru, mana atbilde Tevi apmierināja. Pieļauju gan, ka var rasties neskaidrības, diskutēt neklātienē nav tas vieglākais, neesmu droša, vai atbildēju tieši to, ko Tu vēlējies zināt.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)