Macabre, filozofija ir jaunāka par reliģiju. Filozofija radās, jo mītiskā domāšana zaudēja savu pamatnozīmību. Joprojām cilveki domā arī mītiskās domāšanas līmenī, bet tas vairs nav domāšanas pamattips.
Interesanti ir vērot bērnus. Bērnībā visi domā pārsvarā mītiski - tic pasaciņām par vilku, kas ieliks bērnu maisā un aiznesīs uz mežu, ja viņš blēņosies, tic tam, ka stārķis atnes bērnus u.t.t.
Pec tam domāšana apaug ar ikdienas, praktisko, radošo un filozofisko domāšanu.
Mītiskās domāšanas piemērs pieaugušu cilveku vidē varētu būt, piemēram, biznesmenis, kas apmeklē astrologu. Astrologs viņa neveiksmes biznesā izskaidro ar Saturna atrašanos "ne tur, kur tas ir labvēlīgs". Ja viņš ietu pie filozofa, tas atbildētu, ka neveiksmes bija, jo viņš nesaprātīgi rīkojās. Sirdsmieram labāk, protams, ticēt, ka neveiksmēs vainojams Saturns, ne paša muļķība, bet, ja interesē patisība, tad filozofija to, ja ne sniedz, tad piedāvā variantus.