Sveicināts mūsu diskusijā, Tukšo salmu kūlēj!
Tas nav apvainojums, nepārproti, filosofija un filosofēšana ir interesanta padarīšana, bet Tavs pirmais izteikums par faktu kā tādu un provokācija, lai es kaut ko uz to saku, man šķiet tik tiešām nejēdzīga padarīšana, jo manā dzīvē neko nemainīs tas, ja Tu pierādīsi, ka "fakts" nav fakts. ;)
Tad nu tā: šajā gadījumā - sauc to kā vēlies, bet ir samērā liels skaits gadījumu, kad cilvēki stāsta, ka atcerējušies kaut ko no iepriekšējās dzīves, kā arī no dzemdē atrašanās brīžiem. Es to atļaujos saukt par faktu, jo man ir pamats domāt - pie labas piepūles, šos cilvēkus var atrast un likt viņiem vēlreiz šo to atcerēties (patiesībā, var panākt, lai ikviens to atceras. Staņislava Grofa grāmatiņš "Nākotnes psiholoģija" 2006 (latviski) Tev palīdzēs to saprast un izprast). Tātad - es varu saukt par faktu to, ka ir cilvēki, kas atceras iepriekšējās dzīves. Ja Tevi neapmierina šāds uzstādījums, sauc to par iespējamību, būtībā tas nemaina mana augstāk teiktā komentāra nozīmi.

Es nebūt nenoniecinu filosofijas nozīmi - domāšana pati par sevi ir progresu veicinoša lieta. Cits jautājums - cik ļoti smieklīga man liekas filosofu "braukšana auzās" ar sava ES pastāvēšanas apstrīdēšanu un tamlīdzīgu problēmu apsūkāšana. Varbūt tas tādēļ, ka es pati sev esmu atbildējusi uz visiem nozīmīgajiem eksistenciālajiem jautājumiem, esmu guvusi savu subjektīvo (varbūt - objektīvo, kā man patikos domāt) viedokli par šīs Pasaules uzbūvi un uz pārējiem viedokļiem man ir priekš manis pietiekami spēcīgi pretargumenti, lai es tos uzskatītu par vērā neņemamiem.

Iespēja atcerēties iepriekšējo dzīvi? Es domāju, tā ir lieliska iespēja saprast šīs Pasaules darbības principus, apzināties Dieva brīnumaino eksistenci un klātesamību, saprast lietu kopsakarības un cēloņu-seku likuma absolūto fantastiskumu. Tā ir iespēja saprast savu šās dzīves problēmu iespējamos cēloņus, sava rakstura iezīmju cēloņus un, protams, līdz ar to apzināties, kā risināt problēmas. Tā ir iespēja apzināties, ka tikai pats pie savas dzīves esi vainīgs, ka ne Dievs, nedz apkārtējie nav vainojami manās nelaimēs.

Šīs atmiņas nosacījumi? Ja pareizi saprotu, Tu vēlies zināt, kā atcerēties? Tas var gadīties spontāni, to var izraisīt. Staņislafs Grofs var par to daudz Tev pastāstīt. To var izraisīt ar narkotisko vielu, elpošanas, hipnozes u.tml. veidu palīdzību.

Ceru, mana atbilde Tevi apmierināja. Pieļauju gan, ka var rasties neskaidrības, diskutēt neklātienē nav tas vieglākais, neesmu droša, vai atbildēju tieši to, ko Tu vēlējies zināt.