27 Janvāris 2007 @ 12:45
 
Vai pastāv dzīve pēc piedzimšanas?


Vēl nedzimušu dvīņu pāris sarunājas mātes vēderā.
„Saki man, vai tu patiešām tici, ka pastāv dzīve pēc piedzimšanas?“jautā viens dvīnis otram.
„Jā, pavisam noteikti! Šeit iekšā mēs augam un kļūstam stipri, gatavojoties tam, kas būs ārā“, atbild otrs dvīnis.
„Man šķiet, ka tās ir muļķības!”saka pirmais. Nevar taču būt dzīve pēc piedzimšanas – kā tad tā varētu izskatīties?“
„Tik precīzi jau es arī to nezinu. Bet tur noteikti būs daudz gaišāks nekā šeit. Un varbūt mēs skraidīsim apkārt un ēdīsim ar muti?“
„Šitādas blēņas es vēl neesmu dzirdējis! Ar muti ēst, kas par traku ideju! Mums taču ir nabas saite, kas mūs baro. Un kā tad tu gribēsi skraidīt? Tam taču nabas saite ir daudz par īsu.”
„Tomēr es domāju, ka tas noteikti izdosies. Viss būs vienkārši nedaudz savādāk.”
”Tu maldies! Neviens no tiem, kas piedzimuši, taču nav atgriezies. Ar piedzimšanu dzīve beidzas un punkts.”
„Es tev piekrītu, ka neviens nezina, kā izskatīsies dzīve pēc piedzimšanas. Bet es zinu, ka tad mēs redzēsim savu Māti un viņa par mums rūpēsies.”
„Māti??? Tu taču neteiksi, ka tici Mātei? Nu kur tad viņa īsti ir?”
„Nu šeit – mums visapkārt. Mēs esam un dzīvojam viņā un caur viņu. Bez viņas mēs nemaz nevarētu pastāvēt!”
„Muļķības! Neko no tādas Mātes es neesmu jutis, tātad viņas nemaz nav.”
„Un tomēr. Dažreiz, kad mēs esam pavisam klusi, var dzirdēt viņu dziedam. Vai arī sajust, kā viņa glāsta mūsu pasauli...”

Henrijs Novens
(No vācu val.tulkoja I.Ančevska)
 
 
( Post a new comment )
Saprāta balss[info]macabre on 27. Janvāris 2007 - 14:09
Kas tad ir Tavi uzskati uz dzīvi, ja ne filosofija? Kas ir reliģija, ja ne filosofija, kas novesta līdz dogmātisma robežai?
Ja koks tiek nocirsts, no tā tiek uztaisīts galds, galds tiek sazāģēts un sadedzināts kamīnā, tad diez vai kāds, skatoties uz sodrējiem teiks "tas ir pārdzimis galds". Kā vienmēr - es palikšu pie sava viedokļa, bet Tu pie sava :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
psihs: lapsa[info]psihs on 27. Janvāris 2007 - 14:27
pIeWmeeRam EzS pRaWKtiWZeeWju MawGIju
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
psihs[info]psihs on 27. Janvāris 2007 - 14:34
AwTShKiWrIIWba - FiWloWzOwEEzHaWnA iR TUWkZHU SalWmU KUlWzHAwNA
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
Jēzus līgava[info]nenormaaliigaa on 27. Janvāris 2007 - 17:14
Taisnība, dārgais, arī manus uzskatus var saukt par filosofiju, bet es cenšos cik nu spēju skatīties uz to visu plašāk - es cenšos apvienot visas reliģijas un filosofijas vienā. U know - viss taču ir viens un tas pats.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Saprāta balss: rain[info]macabre on 27. Janvāris 2007 - 17:18
Nu ja, visi filosofi ir centušies apvienot visas pieejamās labākās idejas vienotā sistēmā, lai beidzot atklātu cilvēkiem patiesību... un nekad nevienam tas nav izdevies... bet tas jau nenozīmē, ka Tu nevarētu būt pirmā :D
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Jēzus līgava[info]nenormaaliigaa on 27. Janvāris 2007 - 17:23
Nuja - tieši par to jau es arī domāju! :D :*
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
(Anonīms) on 21. Marts 2007 - 01:31
Macabre, filozofija ir jaunāka par reliģiju. Filozofija radās, jo mītiskā domāšana zaudēja savu pamatnozīmību. Joprojām cilveki domā arī mītiskās domāšanas līmenī, bet tas vairs nav domāšanas pamattips.
Interesanti ir vērot bērnus. Bērnībā visi domā pārsvarā mītiski - tic pasaciņām par vilku, kas ieliks bērnu maisā un aiznesīs uz mežu, ja viņš blēņosies, tic tam, ka stārķis atnes bērnus u.t.t.
Pec tam domāšana apaug ar ikdienas, praktisko, radošo un filozofisko domāšanu.
Mītiskās domāšanas piemērs pieaugušu cilveku vidē varētu būt, piemēram, biznesmenis, kas apmeklē astrologu. Astrologs viņa neveiksmes biznesā izskaidro ar Saturna atrašanos "ne tur, kur tas ir labvēlīgs". Ja viņš ietu pie filozofa, tas atbildētu, ka neveiksmes bija, jo viņš nesaprātīgi rīkojās. Sirdsmieram labāk, protams, ticēt, ka neveiksmēs vainojams Saturns, ne paša muļķība, bet, ja interesē patisība, tad filozofija to, ja ne sniedz, tad piedāvā variantus.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Saprāta balss[info]macabre on 21. Marts 2007 - 09:47
Acīmredzot ar filosofiju mēs domājam dažādus jēdzienus. Es uzskatu, ka visi cilvēka uzskati, vērtību sistēmas utt ir viņa dzīves filosofijas sastāvdaļa, neatkarīgi no to primitīvisma vai advancētības pakāpes.
Manā skatījumā filosofija radās, kad tika uzdots pirmais jautājums "kāpēc?".
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)