Pretstatā zināmas daļas rietumu mūsdienu tēlniecības miskastīgumam, šeit skatāmais ir formāli un higiēniski tīrs. Tiesa, ja šis ir konstruktīvisms, tad “dekoratīvais konstruktīvisms” – biomorfā valoda vairāk raisa asociācijas ar sirreālismu. Jebkurā gadījumā, vizuālās valodas piederība kādam no starpkaru avangardiem rada zināma novecojuma piegaršu.

Contrary to the trashiness of a certain part of contemporary Western sculpture, the works on display are not only formally pure but also clean. Still, if this is supposed to be constructivism, then it must be a “decorative constructivism” – the biomorphous language seems more akin to surrealism. Either case, visual similarities to any interwar avant-gardes provide for a hint of ageing.

☝☝☝