Valdis Bušs / Ar sauli… / Antonija / 17.04.2013–02.05.2013
Lai gan varētu domāt, ka Valda Buša darbi ir viengabalaini piederīgi ne-šodienai, izstādē redzamas gradācijas. 1990.gadu sākuma ainavas, šķiet tuvākas vācu ekspresionisma klaustrofobijai, kamēr nesenāk radītās ir plašākas, gaišākas un abstrakākas. Vienmērīgi dekoratīvas palikušas ziedu kompozīcijas, bet vairāki pēdējo gadu darbi tver abstraktus jēdzienus (”Nogurums”, “Lūgšana”) agrīnā Kandinska estētikā.

Although, one might tend to assume, that Valdis Bušs’ oeuvre is unified in it’s non-contemporariness, the exhibition offers gradations. The landscapes from early 1990s seem to mimic the claustrophobia of German Expressionism, while more recent ones are more spacious, lighter and tend towards abstraction. Compositions with flowers remain constantly decorative, while several of the newest works attempt to figure abstract concepts (”Tiredness”, “Prayer”) using early Kandinsky aesthetics.

☝☝☝