Pirmā buča
Manai meitai nav iebildumu pret bučošanu. Ar izveicīgu dzelzs tvērienu viņa vienā rokā saķer neuzmanīgu bučotāju matus, otrai rokai sāpīgi iegrābjoties ausī, kaklā vai degunā. Viņai nupat ir iznākuši pirmie asie zobeļi un nav nekādu šaubu, ka arī tie tiks likti lietā. Turklāt viņa bučo ne tikai cilvēkus. Nesen pirmo un pēdējo buču mūžā saņēma kāds zirneklis, kurš pēc tam tika knaši notiesāts, bet vakar dārzā tika sabučota un viegli apžļembāta ūsaina vabole ar sarkaniem spārniem, sauja akmentiņu, nedaudz melnzemes, dažas vecās lapas un dārza saulessarga statīvs.