Lai vienmēr būtu saule
Akurāt pirms trīsdesmit gadiem, kāda gadalaika vēlā pēcpusdienā, pārlidojot tēvijas āres, stārķis samiedza acis un plati nožāvājās, izlaižot no knābja sainīti, kas ar skaļu blīkšķi piezemējās kādas lauku teritorijas dārzā.
Tieši tur starp brangām kāpostgalvām, dzeltenu tauriņu ieskautu, lauku teritorijas iedzīvotāja, kura blakus sādžā ciemojās ar kastroļiem, atrada pauniņā ievīstīto pārpasaulīgo bērnu.

Inese — tādu vārdu tai deva nenoskaidrotā atradēja — savas estrādes mākslinieces kāpnes sāka darināt jau agrā bērnībā, kad piedalījās pagalma talantu konkursā „Tītarēns ‘84” ar dziesmu „Hei ok”. Jau tad viņa izpelnījās nedalītu uzmanību no sētsvidū sanākušajiem klausītājiem. Vēl nedēļu pēc priekšnesuma gailis nemina vistas, govij norāvās piens, bet suns sagulēja ar kaķi.

Pēc šī pirmā publiskā numura, jaunās censones karjera pa garo pupu cēlās debesīs, liekot apklust putniem un pierimt vējiem.
Pavisam drīz, atradusi pavadošo sastāvu, Inese devās pulēt, spožo prožektoru gaismā mirdzošos, metropoles estrādes dēļus.
Šim notikumam par godu, pāršķirstījusi pagasta bibliotēkā atrodamos „Burda” žurnālus un atradusi piemērotākās piegrieztnes, Inese uztapināja savai bandai tērpus — tik košus, kā saulgriezes, un provokatīvus, kā svētku atlaides.

Debija bija spīdoša.
Priekšnesums aizgāja uz urā!

Pēc sekojošās koncerttūres pa kultūras namiem, festivāliem, koncertzālēm un Olimpiskajiem centriem, kur bandas singls lika skatītājiem ovācijās lauzt krēslus, neprātā izpirkt Ineses darinātos aksesuārus — saulgriežu košos un svētku atlaižu provokatīvos kreklus — un atvadoties, mikliem vaigiem, māt ar mutautiņu ardievas, jaunā estrādes zvaigzne saprata sūtību, aicinājumu un dzīves jēgu. Viņa saprata, ka ne jau alkoholā mūziķis atrod izcilas notis, ne jau smagās narkotikas vada dzejnieka roku, rakstot brīnišķus tekstus, bet gan saules stariem pielieta sirsniņa un pareizi noķertie viļņi ir īsto panākumu atslēga.

Ziedojoties tautas kultūras līmeņa un pozitīvo emociju celšanai, Inese pieņēma smagu lēmumu. Viņa pameta ģimeni un bandu, vecās drānas un māju, bet uzvārdu nomainījusi uz Saulīte, par koncertos iekrāto naudu, pieslēdza sevi internetam.

Visai drīz līdz jaunā talanta pielūdzējiem, kas, kā izslāpuši kamieļi, bija gatavi izdzert katru mazāko informācijas peļķi, nonāca ziņa, ka viņu varone ir atradusi sev mūzu. Lai arī miesās melna, tomēr mūza paliek mūza, un drīz jo drīz entuziasti sagaidīja nākamās kompozīcijas — „Sapņi piepildās” un „Bālās maskas”.

Pilnībā izdzīvojot katru mirkli ar jauno pavadoni, Inese nolēma nestāvēt uz vietas, bet virzīties tālāk pa līkumoto, tomēr saules apspīdēto, karjeras taku. Sakomponējusi singlu „Paldies” , kas reģionālajā Kalna Butkānu radiostacijā ierindojās Top 20, bet Vipalzovas deju klubā tika vakara gaitā atskaņots pat trīs reizes, Inese atklāja sevī kaismi pret vikingu pēctečiem.

Ap to laiku bija krietni sarukuši saulgriežu košo un svētku atlaižu provokatīvo tērpu tirdzniecības apjomi. Pielūdzēju rindas kļuva retākas, un Inese saprata, ka kaut kas ir jādara lietas labā, lai viņas vārds nepazustu no estrādes starmešu gaismām.
Šajā grūtajā brīdī Inese varēja droši paļauties uz vikingu pēcteci, kurš to mīļi sauca :”suka*”.

Gaišais vikinga prāts ierosināja māksliniecei nākt klajā ar paziņojumu, ka dušā viņa neejot viena, presei izsūtīt portfolio ar kailfoto, kā arī pavēstīt, ka esot atklājusi orālo seksu.
Tad nu tajā laikā arī tapa šedevri „Ik lāse” un „Lai līst!”, kas , iespējams, vēl tikai pieredzēs savu slavas apogeju.
Lai vai kā, bet Inese atguva savu iepriekšējo popularitāti un spozmi. Par to liecina kaut vai sociālā tīmekļa dati, kur saskaitāmi 215 vokālistes fani ar 50 dažādiem komentāriem.

Dotajā brīdī neoficiāli avoti vēsta, ka popdīvai rit saspringts darbs pie iespējamā albūma, kas tiek iedziedāts izmantojot Skype versiju 5.0.

Novēlēsim veiksmi, un arī turpmāk viegli un droši mīt radošo taku.

*Tulkojumā no dāņu valodas „sukker” – cukurs; cukuriņš

P.S
Rakstā ir saglabāti oriģinālie Ineses Saulītes dziesmu nosaukumi.