Kintija 'Boļševiks'
Viscilvēcīgākais jenots uz Zemes.
Parastais jenots.
Jenots ir neliels dzīvnieks ar masīvu ķermeņa uzbūvi un salīdzinoši īsām kājām. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Jenots spēj nostāties uz pakaļkājām, kamēr ar priekšķepām tas pārbauda vai manipulē ar dažādiem priekšmetiem. Tā kā tā kājas, salīdzinot ar ķermeni, ir īsas, tas nespēj ātri skriet vai tālu lēkt. Tas labi kāpj kokā un, neskatoties uz savu masīvo augumu, spēj nokāpt no koka ar galvu uz leju. Jenots labi peld tas var atrasties ūdenī stundām ilgi. Jenota ķepām ir 5 pirksti. Kādreiz pastāvēja uzskats, ka jenots ir vientuļnieks, tomēr 1990. gadu pētījumos noskaidrojās, ka starp jenotiem pastāv specifiskas sociālas attiecības. Radniecīgas mātītes, lai arī katra dzīvo atsevišķi, tomēr dzīvo vienā, kopīgā teritorijā, un reizēm mēdz satikties iemīļotās barošanās vai atpūtas vietās. Neradniecīgi tēviņi bieži apvienojas vientuļo tēviņu kopienā, lai riesta laikā kopīgi aizsargātu iespējamo pārošanās teritoriju pret nepazīstamiem tēviņiem. Jenoti ārpus riesta laika, ja barības resursi ir pietiekami, nav agresīvi un centīgi robežu sargātāji. Tie mēdz satikties, lai kopīgi ēstu, pagulētu un paspēlētos.
Ar jenotiem ir veikti tikai daži zinātniski eksperimenti, lai noskaidrotu to ineteliģenci un spēju mācīties. Jenotu lielā priekšrocība ir tauste. Zinātnieks H.B. Deiviss 1908. gadā pārbaudot jenotu inteliģenci, veica eksperimentu ar 13 sarežģītām atslēgām, no kurām jenots spēja atvērt 11, un visas atslēgas jenots atvēra ar mazāk kā 10 mēģinājumiem. Pēc tam, kad jenots bija apguvis atslēgu, viņš spēja šo pašu atslēgu atvērt arī tad, ja tā bija apgriezta kājām gaisā. Deiviss nonāca pie secinājuma, ka jenots spēj aptvert un izprast atslēgas mehānisma abstraktos principus.
Viscilvēcīgākais jenots uz Zemes.
Laboratorijā atkal valdīja bardaks. Pirmkārt bija izmukuši vēža truši un kniebās pa stūriem, otrkārt veselā masaliņu pele bija apēdusi slimo un, visticamāk, saslimusi pati, treškārt apkopēja bija atstājusi vaļā durvis un no koridora varēja dzirdēt, ka apsargs klausās popmūziku un nebalsīgā basā dungo līdzi Rijannas dziesmai. Tas viss ļoti satrauca jenotēnu. It īpaši mūzika. Kādas divas nedēļas atpakaļ viņš, no augstākā gara apgaismots, ieguva saprātu. No sākuma viņš to mēģināja paziņot cilvēkiem, bet jenotēna rīklīte izdeva tikai 13 skaņas un tās neklausīja un neveidojās cilvēku valodā. Toties viņš visu saprata. Tagad viņš bija iecēlis sevi par visas šīs zvēru karaļvalsts koordinatoru, bet citi zvēri viņu vienkārši neklausīja.
"Tas tāpēc, ka Tu pats izskaties pēc bandīta," jenotēns pateica sev un pavisam saskuma. Pakasīja purniņu. Atnāca kaķis un, saritinājies blakus, sāka murrāt. Palika mazliet labāk.