Pomeranču vainadziņš
Nelaikā atnācis pavasaris, kūstošais ledus kārnija ielas ar visādu dranķību, izsmēķiem, izdalījumiem un svina izotopiem. Domāja Māris un pielēja glāzi ar attiecīgo šķidrumu, kurā savu artavu jau aizņēma iesarkana apelsīna šķēle.

Ar laiku grīda sāka ļodzīties un krist cauri, tur apakšā bija jau cita zeme, kurā acīmredzami sulīgas melones brieda un banāni nokarājās, bija tik silts, ka staigāja kaili. Praktiskajās detaļās neieinteresēts prāts nu vadīja roku tieši plandošu matu virzienā, bet acumirklī nosmaržoja pēc citrusaugļiem un viss izzuda. Neviss.