Vai viegli būt sērijveida slepkavam?

uz jautājumiem no sērijas “vai viegli būt tam un tam vai tādam un tādam” ir iespējams atbildēt ar pāris vārdiem, bet parsti čeloveks vēlas dzirdēt tikai un vienīgi tādu atbildi, kādu pats ir savā prātā izdomājis. ja atbilde nesaskan ar jautājuma uzdevēja galvā esošo, tad sākas milzonīga jautājumu gūzma no sērijas “kāpēc”. rezultātā es jau labi sen esmu pasācis burkšķēt nedaudz pagarāk. tā vismaz izdodas izvairīties no liekiem jautājumiem. dažreiz pat cilvēks spēj tikai dziļdomīgi nočukstēt – nu jā... nebiju iedomājies, ka...

tad nu jāsāk, laikam ar to, kāpēc vispār kāds kļūst par sērijveida slepkavu?

no vienas puses tas ir vienkārši špāss. prosta slepkavība ir patīkama izklaide citādi drūmajā ikdienas vienmuļībā. un vai tas, ka kāds ir izdomājis, ka tev nebūs nokaut, ir iemesls atteikties no nelielas baudas gūšanas. tāpat taču ir arī izdomāts, ka prezervatīvus lietot, ir grēks. bet cik daudzi atsakās no kondomu lietāšanas dēļ šada viedokļa pastāvēšanas?

no otras puses. tā ir slava. iespēja padarīt sevi nemirstīgu. ja runā par sērijveida slepkavām, tad uzreiz prātā nāk Džeks Uzšķērdējs. kā šodien atceros, tas bija 1888.gada 31. augusts, kad zēns savu pirmo sievieti padarīja skaistu... par viņu atceras vēl jo projām; raksta grāmatas un uzņem filmas. bet viņš ar savu uzmanību pagodināja tikai piecas sievietes...

ja pareizi atceros, tad tie bija ēģiptieši, kas uzskatīja, ka to cilvēku vārdus ir jāaizvāc un jālikvidē, kuri sabiedrībai vai pastāvošajai iekārtai nav īsti pieņemami. tad nu eģiptologi mēdz mocīties, ja atrod mūmiju bez vārda. un ļoti interesājas par to, ko cilvēks tādu ir sastrādājis savā dzīvē, ka viņu nolēma aizmirstībai. kas ir bijis tas briesmīgais noziegums?...

bet sērijveida slepkavas kaut kā neaizmirst. un kādēļ? Nāves šarma dēļ ;o)

vai tikai 19. gadsimta slepkavas mēs turam gaišā piemiņā? nē! Elizabete Batorija darbojās 16. gadsimtā. tiesa gan nav īsti skaidrs cik cilvēkus viņa nogalināja. tiek rēķināts, ka upuru skaits ir bijis starp 100 un 700... aristokrātijai jau bija nedaudz vairāk iespēju, nekā vienkāršam mirstīgajam...

bet arī cilvēks parastais, var aiz sevis atstāt visai pieklājīgu upuru skaitu. pavisam parasts padomju vīrietis padartīja vēsus 54 cilvēkus, lai gan milicija viņu burtiski medīja. viņš pat bija aizturēts. atbrīvoja... tikai vēlāk tika noskaidrots, ka viņa spermas grupa neatbilst asinsgrupai. ārkārtīgi rets gadījums. ne visus daba apvelta ar tādām organisma īpatnībām... jā, jā es runāju par Čikatiļo.

tātad šī izklaide ir bijusi dažādu sabiedrības slāņu pārstāvjiem interesanta, gan dažādu profesiju pārstāvjiem... tur ārsti un medmāsas vispār ir gandrīz vai tā teikt priviliģētā stāvokli – gan zināšanas, gan visas iespējas un plus vēl upuris pats pienāk klāt, pie tam vēl, ja pats vēl vari izrakstīt miršanas apliecību (3,14!!! kāpēc es savā laikā nestudēju medicīnu?!... nu labi to vēl var paspēt ar')

vienīgais ir jāpieturas pie tā, lai ieturētu stilu. citādi policija vēl nesasaistīs visus upurus un nekas no ieiešanas vēsturē nesanāks... tā pat ir jābūt arī nedaudz orģinālam, citādi var gadīties, ka par tevi neviens neatcerēsies un nerunās. pēc apcietināšanas būsi vien ķeksītis visā pārējo sērijveida slepkavu sarakstā. ne filmu, ne labas grāmatas, tikai ķeksītis. bet vai tad kāds vēlas būt tikai ķeksītis? nē!

bet tagad jautājums, cik tad viegli ir būt orģinālam šajā jomā? bērni ir tikuši mušīti nost, pat zīdaiņi... kāda medmāsa pacentās... sievietes... jau tik pierasts, ka tā būs vienkārši garlaikošanās... kanibālisms arī jau ir ticis izmantots, sekss kombinācijā ar nogalināšanu arī. agrāku laiku sērijveida slepkavu atkārtošan arī ir bijusi. vīrieši vai jauni zēni tāpat. diezgan dažādos veidos, es pat teiktu... pat upura barošana ar dažādiem ēdieniem, kas pagatavoti no upura miesas gabaliņiem, demonstrējot viņam visu burvīgo procesu, kas norisinās uz plīts...

lūk! radošās mokas. vai tas ir viegli? nemaz. turklāt vēl. ja ar pirmajiem upuriem ir vienkārši. vēl avīzes nav pilnas piedriķētas ar visiem faktiem, tad pēc tam jau darbībā jāievieš jauni elementi. citādāk pašam būs garlaicīgu un upurim tā pat, jo jau iepriekš viss būs zināms. a eto uže ņeporjadok. un arī visiem jaunievedumiem ir jābūt ieturētiem stilā, citādāk upuri piedēvēs vēl kādām citam, bet tas jau nekam neder. gleznotājs uz bildes parakstās, bet sērijveida slepkavas paraksts ir viss darbību kopums, ko vēlāk eksperti reģistrēs un rakstīs savos slēdzienos...

diemžēl nav viegli. tā nu pagaidām nākas tikai un vienīgi mācīties un gatavoties lielajam iznācienam uz skatuves, nepārtraukti trenēties slepkavošanā, katru dienu graizīt līķus, lai roka nezaudētu veiklību un precizitāti... diemžēl vēl kādu brītiņu glupaisā komjūnitī rip nebūs daudz ierakstu... bet, jā... es domāju...