Ai, Dieviņi, kur man grūti (jeb kārtējā variācija par tautasdziesmu tēmu)
Reiz tālā zemē Baltijas jūras krastos, Vaidavas burzguļojošo ūdeņu apskalotā ciematā nāca pasaulē cilvēkbērns, kuram bija lemts izmainīt pasauli. Viņam tika dots vārds Walters.


Maz ir zināms par Waltera bērnību, nācis no proletāriešu vidus viņš vadīja savas dienas vienkārši un pieticīgi, līdz apritēja septītais gads, kas pēc tā laika likumiem bija skolā iešanas vecums. Tieši skolā, matemātikas stundā notika Pirmais Waltera brīnums. Walters, vienkāršu dzīvi vadīdams, matemātiku nesaprata un kādu kontroldarbu rakstot nopūtā izteica svētos vārdus – “Ai, Dieviņi, kur man grūti!”, ko nejauši izdzirdēja arī skolotājs, bēdīgi slavens vecās paaudzes pārstāvis, kas nepareizas atbildes un slinkumu nepieņēma, zināmās robežās pat nekautrējās izmantot vardarbību.

Vēl šodien sekotāji strīdas par šo vārdu patieso izcelsmi un nozīmi, bet uz veco skolmeistaru tie atstājuši pavisam negaidītu, itkā maģisku iespaidu. Viņš gādīgi aplicis roku ap mazā Waltera pleciem un siltā balsī noteicis – “Nekas, Walter, matemātika nav tādas mocīšanās vērta” – un atlaidis Walteru no visām matemātikas nodarbībām šajā gadā. Katrā nākamajā dienā arvien jauni skolotāji pievienojās viedoklim, ka Walteram nevajag sagādāt liekas grūtības, un drīz vien viņš skolu nemaz vairs neapmeklēja, turpinot savas dienas vadīt pieticīgā vienkāršībā.


Tā pagāja skolas gadi, un Walters saprata, ka atbilstoši sabiedrības normām pienācis laiks meklēt darbu un sākt jau domāt par ģimenes veidošanu. Skumji nopūšoties, viņš veica pirmo ierakstu savā Twitter kontā:

“Jāmeklē darbs un jāveido ģimene, bet nemaz nezinu, ar ko sākt. Ai, Dieviņi, kur man grūti”



Šis ieraksts, vēlāk atzīts par Waltera otro brīnumu, dažu minūšu laikā tika retvītots miljoniem reižu, pēc dažām stundām bija jau iztulkots visās lielākajās pasaules valodās, ievietots katrā sevi cienošā interneta portālā un nākamajā dienā nodrukāts laikrakstu pirmajās lapās. Drīz Walters saņēma tūkstošiem piedāvājumu ar vadošajiem amatiem lielākajos pasaules uzņēmumos un miljoniem vēstuļu ar neprātīgi skaistu jaunu meiteņu attēliem, kuras solīja mūžīgu mīlestību. Walteram bija grūti izvēlēties, tādēļ abos gadījumos tika rīkots konkurss, un tā pēc rūpīga ekspertu izvērtējuma viņš drīz kļuva par arvien straujāk augošās Google kompānijas vadītāju un tika apprecināts ar kādu čīliešu skaistuli, kas brīvajā laikā palīdzēja nabadzīgiem bērniem un tādā veidā izpelnījās ārkārtīgi augstus tiesnešu novērtējumus.

Taču drīz vien radās sarežģījumi, “Waaalter” vārdā pārsauktā kompānija sāka zaudēt savu ietekmi tirgū, kas izsauca pasaules sašutumu – visiem bija skaidrs, ka Walteram neklājas viegli. Tika nolemts, ka Walteram var palīdzēt tikai izveidojot absolūtu visa veida uzņēmumu monopolu, jeb veicot tā saukto walterizāciju, kas arī globālā konsensusā tika atbalstīta.


Daudziem par pārsteigumu dzīve pēc walterizācijas kļuva ar katru dienu patīkamāka. Walters nebija prasīgs priekšnieks, un brīvā laika palika arvien vairāk. Cilvēki arvien biežāk atteicās no grūtiem un sarežģītiem pienākumiem, bet Waltera maģijas ietekmē lietas vienmēr nokārtojās itkā pašas no sevis. Izzuda robežas, kari un nabadzība, nebija vairs nekādas vajadzības pēc nogurdinošā politiskā procesa, birokrātijas un celšanās agros rītos. Tā ar laiku izzuda visas nepatīkamās darbības, un pasaule uzelpoja, šķietami uz visiem laikiem atbrīvojoties no sirdsapziņas pārmetumiem par to nemitīgo atlikšanu.


Tomēr pēc vairāku gadu desmitu ilgas un laimīgas valdīšanas Walters kļuva arvien vecāks un vārgāks līdz beidzot atvadījās no pasaules, kas vēl ilgi par viņu sēroja.


Pēc Waltera nāves viss mainījās, atkal strauji nostiprinājās vecā lietu kārtība, atgriezās sodi par pienākumu nepildīšanu, termiņi, uzradās kouči un motivācijas speciālisti, bet Walteram uzticīgie tika marginalizēti no sabiedrības procesiem.





Daudzi tagad apgalvo, ka tāda Waltera nemaz nav bijis.





Tomēr katru reizi, kad redzu cilvēkus (un sevi) nepārtraukti atliekot par svarīgiem uzskatītus darbus, man šķiet – Waltera apsolītā zeme tomēr eksistē.









Veltīts visiem nekad neizdzirdētajiem ventilatora dalībniekiem un citiem prokrastinācijas sapņa sargātājiem