Nevajag brucināt priekšstatus.
Pirmā reize, kad Skārleta sāk kaut ko šajā virzienā domāt, ir nakts, kad viņa beidzot no Atlantas nonāk Tarā. Viņa ir pārgurusi, noberztām kājām, uzzinājusi, ka māte ir mirusi, sadzērusies Džeralda viskiju, un mēģina aizmigt. Un tad viņa domā par to, ko darīt tajā bezcerīgajā situācijā - vai meklēt palīdzību pie radiem vai tomēr cīnīties pašai. Viņa izlemj, ka cīnīsies, bet - ka sāks to darīt tikai no rītdienas. Tur netiek precīzi pateikts tas Tomorrow is another day, bet es cieši domāju, ka šis tiešām ir tas atslēgas mirklis, no kurienes rodas leģendārais Par to es domāšu rīt. Jo tieši tas jau arī ar to ir domāts. Ne jau kaut kāds mūsdienu feisbuka jpf pikčeru bulšits par jaunām dienām baltām lapām, ko neviens vēl nav pieķēpājis, bet "rīt arī ir diena, rīt arī domāšu, es vienmēr varu par to padomāt rīt". Imho.