tagad sēžu savā dzīvoklī un domāju par tevi. man salst. gan no aukstuma, gan no tā, kā tu pret mani izrīkojies. nu kāpēc tu tā??
kāpēc nevari pateikt, ka negribi turpināt šīs attiecības?? kāpēc klusē un neatbildi? kāpēc atkal sāpini mani?
esmu maza muļķīte, jo diemžēl jau paspēju tevī iemīlēties. jā, patiešām muļķe. un tu saki, ka esmu dieviete, saki, ka tev grūti koncentrēties kaut kam citam, kad esmu blakus, saki, ka gribi, lai tevi noskūpstu. vienmēr gribi, lai noskūpstu tevi pirmā. un es to arī daru. pirmā. vienmēr. kā tu vēlējies. bet nekad tu. un vai tev nenāk prātā, ka varbūt es arī gribu iniciatīvu no tavas puses?
man likās, ka šīs divas nedēļas pavadīšu paradīzē. man likās, ka tagad būsi man blakus. bet tu pat neatbildēji uz īsziņu. un arī draugos ne. tikai izlasīji.
bet neuztraucies, man noteikti būs citas darīšanas. iespējams, ka parīt aizmukšu uz Īriju. uz kādu nedēļu. tāpat vien. lai atpūstos no sevis. un tevis.
un visticamāk, ka, kad atkal satikšu tevi, tad izbeigšu šito muļķošanos.
man sāk apnikt. un man sāp. vai tad tu neredzi, ka man sāp?...