klīstošais cilvēkbērns ([info]siixmeiteens) rakstīja [info]unsend kopienā,
@ 2005-01-03 21:49:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
zini - dažreiz ir pārāk sāpīgi apjēgt, ka tevis vairs nav. nav vairs manā tuvumā. es tikai dažkārt atminos mūsu kopā pavadītās perfektās sekundes un redzu tevi savos sapņos. un tādos brīžos es aizvien vēl ticu, ka tu tajā pašā mirklī domā par mani. žēl, ka mums vairs nav lemts tikties. dažreiz man liekas, ka esam pagājuši viens otram garām [un kas to lai zin?], bet tomēr ceru, ka tas nebiji tu. tas jau nekas, ka vairs neatceros kā tu izskatījies [zinu tikai patuveni], es tikai zinu, ka tu biji īpašs. esi īpašs, jo esi mani tā iedvesmojis ar mūsu viena vakara tikšanos - ar savu balss tembru, kustībām, ...


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?