Tu esi tāds kretīns,es pat nezinu,ko esmu Tevī atradusi...es nezinu ne to,kas Tev visvairāk garšo,kā sauc Tavu mājdzīvnieku un to,no kā Tu visvairāk baidījies,kad biji vēl mazs.Es par Tevi nezinu gandrīz neko.Mūs vienos tikai bauda un mūzika...kaut es spētu par Tevi nedomāt,jo Tu esi tāds kretīns, mīļais,tāds...skatoties no malas uz to kāds esi,es neieteiktu nevienai meitenei ar Tevi sapīties.Varbūt kādam Tu esi labs draugs,kādam vislabākais uz pasaules,bet es Tevi tādu nepazīstu gandrīz nemaz...es Tevi vienmēr esmu redzējusi tikai,kā kretīnu,vienmēr tādā kompānijā,kur Tu tā izturies...nu labi,ir bijušas dažas reizes,kad arī man liekas,Tu es tik labs...vienreiz Tu pat biji mīļš.Toreiz,kad man bija bail,bet Tu biji tik mīļš...tik ļoti,ka es vairs nebaidījjos,ka man kļuva tik droši...
Kaut es spētu par Tevi nedomāt.
Bet es gribu...tik ļoti Tevi gribu,ka aizmirstas pat tas,kāds kretīns esi.Tas ir gluži kā ar narkotikām.Es Tevi gribu vēl un vēl,lai arī ar katru reizi,kad esam kopā,es sevi tikai vairāk nogalinu.Bet man gribas Tevi...vēl tikai nedaudz,pavisam maz...nu labi,es meloju...daudz.Tu tikai atceries - es nelikšos mierā,līdz nedabūšu to,ko gribu...
...un tādos vakaros,kā šis,Tu man esi gluži kā glābiņš,kā "Dieva sūtība".Tik labs...

Kaut es spētu par Tevi nedomāt.
Es gribu Tevi.Ar katru mirkli arvien vairāk un vairāk.Ar katru reiz arvien vairāk un vairāk.

Mazā.