Nu kāpēc Tu nerunā? Kāpēc nestāsti, kas notiek Tevī?
Jā, mājās iet sūdīgi.. Pārāk daudz huiņu vienlaicīgi. Zinu, ka pārdzīvo. Es vēlos palīdzēt! Nu bļin, mēs tak neesam tikai pāris dienas kopā, pat ne dažus mēnešus..vairāk! Un Tavā ģimenē es arī neesmu svešiniece.. Pat Tava māte man izkratīja sirdi & lūdza padomu.. Cik nu labu spēju, tik devu...
Es vnk nespēju noskatīties, kā Tu sagrūsti & atraidi manus mēģinājumus tikt Tev klāt...
Man arī nepietiek ar to, ko dzirdu garām ejot... Jūtu, ka līdz manīm nonāk tikai driskas, taču es nebūšu tā, kas noklausīsies sarunas, lai sapratu īsto situācijas nopietnību...
...un vēl - man likās, ka mēs esam tuvāki...