Demongirl ([info]demongirl) rakstīja [info]unsend kopienā,
@ 2010-06-14 20:39:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Manas dzīves Vīrietim ar lielo "V"
Ir tikai viens jautājums, ko es Tev vēl gribētu uzdot, bet vairs tā arī nekad nepajautāšu – KĀPĒC Tu tā arī nespēji mani iemīlēt? Kāpēc Tu nekad nevarēji novērtēt manu mīlestību pret Tevi un to, kā es centos? Gatavoju Tev visgaršīgākos suši, cepu kotletes un vārīju kartupeļus. Pirku sev viskārdinošāko apakšveļu un taisīju visfantastiskākās masāžas. Iemācījos sajūsmināties par futbolu kopā ar Tevi. Palīdzēju nokārtot eksāmenus. Pussešos no rīta skrēju uz aptieku, kad Tev bija slikti. Piedevu visu, ko var un ko nevar piedot. Atdevu Tev lielāko segas daļu un pēdējo Rocher konfekti. Gultā biju visu Tavu sapņu un vēlmju piepildījums. Nekad neaizmirsu pajautāt, vai nevajag Tev nopirkt alu vai cigaretes. Biju Tev blakus, kad biju Tev vajadzīga, un neuzbāzos ar savu klātbūtni, kad biji aizņemts ar ko citu. Neuzstādīju nekādus noteikumus un nepieprasīju nekādus solījumus. Atdevu Tev savu nevainību, savu reputāciju, savu sirdi un sevi visu.
Laikam jau Tev ar to nepietika. Bet man – man vairāk nav, ko dot.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]safe
2010-07-11 22:35 (saite)
Man tomēr šķiet, ka cilvēkam gribas redzēt to, kas otrs ir patiesībā. Nu, ja nepatīk tas futbols, tad nepatīk. Tikmēr tu dari sev tīkamu lietu, viņam to zinot. un tā arī citās situācijās. Kaut kāda patstāvības sajūtas ir jārada.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?