Dēļošana/slēpošana Chamonix (Šamonī)
Chamonix mūs iepriecēja ar labu laiku (nedaudz apmācies bija tikai vienu dienu no septiņām), taču neiepriecēja ar labu sniegu- tas bija snidzis krietnu laiku atpakaļ un pamatīgi sacietējis- tā, ka katru trešo dienu dēļa kantes izbeidzās un nācās dot tās asināt. Šādos apstākļos trases ir ātras un bīstamas- katru dienu redzēju 2-3 cilvēkus, kurus ar kamanām vai helikopteru veda nost no kalna, iepakotus tādos kā bērnu ratiņos. Mūsu padsmit cilvēku kompānijā vien bija trīs traumētie- lauzta riba, sarauta sānu saite celim un viegla smadzeņtrīce komplektā ar dēļa pārlaušanu. Savukārt par braukšanu ārpus trasēm (kas ir Chamonix trumpis, ja sakritis svaigs sniegs- tur ir tik daudz vietu kur braukāt offpistēs) varēja aizmirst- vai nu lēna un mokoša slidināšanās vai trauma pašam/dēlim garantēta. Labākās trases šādos apstākļos bija no Grand Montets (pacēlāji no Argentiere ciemata) un Col de Balme (no Le Tour ciemata). Pēdējais varētu būt arī paradīze pūdera gadījumā- šādā gadījumā abas platās nogāzes veidotu vienu milzīgu bļodu, tas varētu būt super. Diemžēl pūderi, atšķirībā no lidmašīnas biļetēm, uz konkrēto datumu pasūtīt nav iespējams.

Tomēr vis-vis-vis un obligātā programma Chamonix apmeklējumā ir nobrauciens pa Balto ieleju (Valee Blanche)- pa ledāju no 3842 metru augstās Augille di Midi virsotnes līdz Les Planards. Braukšana gida (mūs gadījumā divu gidu, jo bijām astoņi braucēji) pavadībā, kas prasa 4-7 stundas (un ap 60 eiro no katra brauktgribētāja), atkarībā no grupas vajākā braucēja sagatavotības pakāpes.

Chamonix ir dārgs- pusdienas vismaz 15, vakariņas- 20 eiro (neskaitot dzērienus), gan pacēlājs, gan noma maksā vairāk nekā Itālijā. Gandrīz kā Šveicē, tikai atšķirībā no Šveices, ēdiens ir ne tikai dārgs bet arī garšīgs. Īpaši deserti. Tart tantan vai kaut kā tamlīdzīgi. Lai gan Itālijas virtuve un jo īpaši price/performance attiecība man tīk labāk.