Kaunertāle (Austrija)- perfekts sezonas noslēgums
Labākais veids kā nokļūt- uz Minheni ar airBaltic un tad ar transfera busiņu 3h brauciens (up to 8 cilvēki, 250 eiro vienā virzienā) līdz ciematam. Kaunertāle ir baigā čuhņa, īpaši ja dzīvo ledāja pusē (kas ir pareizā izvēle)- viens krogs, viens pubs, tas arī viss.



Pacelāji un serviss
Kā redzams zīmējumā, pamatā T-pacēlāji. No apakšas ceļ krēslinieks, taču viss skaistums, īpaši aprīlī un īpaši pēc pusdienas laika ir virs tā darbības zonas jo krēslinieka darbības teritorijā pēc 12:00 viss kļūst mīksts un neforšs. Augstāk sniegs ir labs visu cauru dienu. Kalna restorāns krēslinieka augšā- lielisks un ne pārāk sālīts (8-15 eiro).

Frīraids
Uzmanība pievēršama melnajam raustītajam nobraucienam no 3062 līdz 1990 metriem. Ja laiks pieturas mīnosos, vismaz 30 minūšu garš orgasms (iedomājies pāris kilometru garu un vismaz puskilometru platu pūdera lauku ar 10-20% slīpumu un daudzveidīgu reljefu) garantēts. Ja temperatūra 3 tūkstošos ir plusos, tad nobrauciena otrā daļa pārvēršas stundu garā ekstrēmā nobraucienpārgājienā, kurā īpaša nozīme ir līdzsvara izjūtai, spējai nenomest un saglabāt ātrumu, advancētu tehniku izdomāšanai, lai pārvietotos biezā un slapjā sniegā un fiziskajai izturībai (un protams- kostīma ūdensnecaurlaidības tūkstošiem). Jebkurā gadījumā ļoti aizraujoši.

Faktiski ļoti daudz vietas brīvnobraucieniem- uzbrauc augšā un tik skaties kur braukt. Ap pacēlājiem gan viss svaigsniegs ir diezgan sabraukāts un jāmēģina nokļūt pēc iespējas tālāk no tiem pat ja gabaliņu nākas paiet ar kājām. Vienīgais, ka lavīnu brīdinājumi Kaunertālē nav joka lieta- to var redzēt, ka lavīnas tur mēdz būt un ne tās smieklīgākās.

Snowparks
viens no labākajiem, kādus esmu redzējis (pats gan neesmu džampu un hāfpaipu cienītājs).Borderkrosa trasīte man gan ļoti patika.