science

2007. gada 20. decembrī Parīzē Apvienoto Nāciju Organizācijas 62. Ģenerālā Asambleja, pasludinājusi 2009. gadu par Starptautisko astronomijas gadu (IYA2009).

Kādi pārsteigumi sagādāti Latvijas astronomiem ANO izsludinātajā Starptautiskajā astronomijas gadā? Minēsim divus piemērus. Latvijas vecākais populārzinātniskais gadalaiku izdevums "Zvaigžņotā Debess" ("ZvD") pirmo reizi savas pastāvēšanas jau vairāk nekā 50 gados nav saņēmis finansiālu valsts atbalstu. Valsts budžets "glābts" arī uz Baldones observatorijas (kods 069 IAU observatoriju sarakstā) rēķina. Šis valsts nozīmes zinātnes objekts kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas ir pastāvējis ar centralizētu vai mērķfinansējumu, kas šogad nav paredzēts. Kā šīs Observatorijas darbība, tā "ZvD" izdošana ir apdraudēta.

Latvija Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā, un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā šogad gatavojas atzīmēt dalības ES piekto gadskārtu, nodēvējot Latvijas līdzdalību kā "zelta iespēju". Taču 2000. gadā Lisabonā ES Ministru Padomē nospraustais mērķis - 2010. gadā kļūt par konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomisko sistēmu pasaulē - un 2002. gadā Barselonā konkretizētais: Lisabonas stratēģiskā mērķa sasniegšanai zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju finansējumam 2010. gadā jābūt 3% no IKP, noteica Latvijas iestāšanās ES ne tikai iespējas, bet arī pienākumus Latvijas valstij.

Tādā kārtā tieši Eiropas Savienības direktīvas kļuva par atbalstu Latvijas zinātniekiem, arī astronomiem: LU Astronomijas institūta infrastruktūras projekta ietvaros par Eiropas Savienības struktūrfonda ERAF (Eiropas Reģionālās attīstības fonds) līdzekļiem 2005. gadā Vācijā (Carl Zeiss Jena) tika atjaunots pārklājums Baldones Šmita teleskopa spogulim (diametrs 1.20 m), 2006. gadā fotoplašu kasetes turētāja vietā teleskopa tubusā uzstādīta lādiņsaites matrica (CCD), iezīmējot fotogrāfiskās ēras beigas un digitālās astronomijas sākumu LUAI Astrofizikas observatorijā. Šmidta (Schmidt) sistēmas teleskops - vienīgais šāda veida teleskops Baltijā un viens no šīs sistēmas lielākajiem teleskopiem pasaulē, kura vairāk nekā 40 gadu darbības laikā (uzstādīts 1966. gadā) iegūts ap 25500 debess uzņēmumu ar unikālu informāciju par šajā laika posmā kosmiskajā telpā notikušajām izmaiņām, kuru LU AI septiņgadu (2007-2013) plāna ietvaros ir paredzēts digitalizēt saskaņā ar Starptautiskās astronomijas savienības IAU 2000. gada Rezolūciju B3 (Safeguarding the Information in Photographic Observations), padarot šo informāciju pieejamu visas pasaules astronomiem.

LUAI Astrofizikas observatorija Baldones Riekstukalnā - vienīgā profesionālā observatorija Latvijā, kur nodarbojas ar novērojumiem optiskajā astronomijā (oglekļa zvaigžņu pētniecība, novas Andromedas galaktikā, komētu uzņēmumi u.c.), - 2006. gadā nosvinēja 60. gadskārtu, atzīmēdama astrofizikas attīstību Latvijas Zinātņu akadēmijā kopš 1946. gada (sagatavoti zinātņu doktori, publicēti desmiti rakstu krājumu, ASV tulkotas monogrāfijas) un Latvijas Universitātē pēc 1997. gada (tiek gatavoti bakalauri, maģistranti, doktoranti). Ar Šmidta teleskopu Baldones Riekstukalnā ir atklāts vairāk nekā 350 oglekļa zvaigžņu, 70 novas galaktikā M31, pēdējā laikā - vairāk nekā 10 asteroīdu, tostarp arī Zemei bīstamu (sk. "ZvD", 2008/09, Ziema).

Visa ar astronomiskas observatorijas celtniecību Riekstukalnā un Latvijas astronomu pārējo veikumu (radioastronomijas attīstība, ZMP fotogrāfiskie un lāzernovērojumi u.c.) saistītā notikumu gaita ir tikusi atspoguļota "Zvaigžņotajā Debesī". Šis rakstu krājums, kas iznāk jau vairāk nekā pusgadsimtu, ir vecākais plaša profila dabas zinātņu sasniegumiem veltītais populārzinātniskais žurnāls Latvijā un guvis arī starptautisku ievērību. "ZvD", iespējams, ir vienīgā joma zinātnē, kur mūs var apskaust (un apskauž) astronomiskā sabiedrība Baltijas valstīs.

Šis žurnāls kalpo kā apmaiņas literatūra, ar tā palīdzību LU AI bez maksas iegūst savam zinātniskajam darbam nepieciešamās daudzu astronomisko observatoriju un institūtu zinātniskās publikācijas un izdevumus, kuru iegādei pašreizējās finansēšanas apstākļos Latvijas astronomiem nebūtu līdzekļu.

"ZvD" ir arī palīgs skolām: tajā tiek publicēti astronomijas, fizikas, matemātikas olimpiāžu uzdevumi un atrisinājumi. Gandrīz katrā laidienā atrodamas studentu un doktorantu publikācijas, tā sniedz aprakstus par ārvalstu un Latvijas zinātniekiem un mācību spēkiem.

Bez savas izglītojošās lomas "ZvD" visu pastāvēšanas laiku (kopš 1958. gada) ir kalpojusi arī valodas dzīvotspējas uzturēšanai, piedaloties zinātniskās terminoloģijas izstrādāšanā un lietošanā.

Lai gan sabiedrības un tostarp skolu jaunatnes interese par astronomiju un citām dabas zinātnēm vispār ir liela, informētības un, galvenais, - izpratnes līmenis par kosmosa objektiem un parādībām bieži vien ir visai zems un neadekvāts mūsdienu zinātnes sasniegumiem. Visdažādākā informācija par jebkuru tēmu, kas pieejama pasaules tīmeklī, nereti ir dezinformējoša, un tieši pie "ZvD" griežas samulsinātie interesenti, lai noskaidrotu izdzīvošanas iespējas, kā, piemēram, tas bija par kādu planētu, kurai "vajadzēja" uz Zemes izraisīt katastrofu (sk. "ZvD", 2003, Vasara, 94.-95.lpp.), vai par "sertificētiem" zvaigžņu nosaukumiem (sk. "ZvD", 2002/2003, 95.lpp.), ko no "starptautiskiem zvaigžņu reģistriem" par naudu izsniedz veikli darboņi. IAU, kuras dalībvalsts ir Latvija, XXVI Ģenerālajā Asamblejā Prāgā 2006. gadā pat pieņēmusi speciālu Rezolūciju 4 par astronomijas jautājumu popularizēšanas nepieciešamību sabiedrībā (sk. "ZvD", 2006/07, Ziema, 3.-5.lpp.).

"ZvD" sekmē ne tikai normālu mācību procesu skolās, dodot visaktuālāko un korektāko informāciju par jaunākajiem dabas zinātņu sasniegumiem, bet, ieinteresējot jaunatni, veicina arī tās piesaistīšanu zinātnei un tehnikai. "ZvD" pašlaik uztur sakarus ar ārzemēs studējošiem Latvijas jauniešiem, publicēdama viņu populārzinātniskos rakstus. Īpaši pieminams Mārtiņš Sudārs, praktikants kosmisko izstrādņu kompānijā Thales Alenia Space (Turīna, Itālijā), kam astronomiju apgūt palīdzējusi "ZvD" (sk. "ZvD", 1999/2000, Ziema, 81.lpp.).

Vēl atzīmējams, ka zinātniskās literatūras ieguvumus (sk. žurnālu, grāmatu uzskaitījumu "ZvD", 2009, Pavasaris) 2009. gadā no apmaiņas pret "ZvD" var vērtēt virs Ls 3000.

Vai tieši 2009. - Starptautiskais astronomijas gads - būs liktenīgs "Zvaigžņotajai Debesij" un Baldones observatorijai? Vai zaudējums nākotnē neizvērtīsies ievērojami lielāks nekā dažu tūkstošu latu "ietaupījums", īpaši ņemot vērā vēl to, ka Latvija nopietni gatavojas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā ESA sadarbības valsts statusā (sk. "ZvD", 2009, Pavasaris)? Vai, iesaistoties kosmisko pētījumu un kosmisko tehnoloģiju izstrādes projektos, dibināsim jaunas aģentūras un laidīsim postā novērojumu bāzes ar uzkrāto unikālo informāciju un unikāliem astronomiskiem instrumentiem, neraugoties uz ieguldītiem ERAF līdzekļiem?

Baldones observatorijas darbības nodrošināšanai (teleskopa u.c. instrumentu tehniskā apkope, sakaru, elektroenerģijas, apsardzes u.c. pakalpojumi, sīki remonti u.tml.), astronomisko fotouzņēmumu arhīva saglabāšanai un "ZvD" izdošanai nepieciešamie līdzekļi nav mērāmi miljonos. Ņemot vērā krīzes situāciju valstī, varētu atgriezties kaut 1998. gada līmenī, t.i., ilgi pirms "treknajiem gadiem", kad tika piešķirti Ls 15400 (LUAI Astrofizikas observatorijai) un Ls 5500 ("Zvaigžņotajai Debesij"). Starptautiskā valūtas fonda prasība pazemināt algu ir izpildīta pilnībā: AO nelielais apkalpojošais personāls ir pieradis saņemt atalgojumu zem iztikas minimuma, un "ZvD" redakcijas kolēģija ir darbojusies un darbojas sabiedriskā kārtā.

LZA Dr.astron.h.c. Dr.phys. Andrejs Alksnis, "ZvD" red. kolēģ. loc. (1958), IAU biedrs (1964)
LZA koresp. loc. Dr.habil.math. Agnis Andžāns, "ZvD" atbild. redaktors
Dr.sc.comp. Mārtiņš Gills, "ZvD" atbild. red. vietn., IYA2009 koordinators Latvijā
Irena Pundure, "ZvD" atbild. sekretāre
Dr.phys. Ilgmārs Eglītis, LUAI AO vadītājs, IAU biedrs

Jo tievāks cilvēks, jo lielāka iespēja saslimt ar plaušu vēzi.


Int J Cancer. 1991 Sep 9;49(2):208-13.
Leanness and lung-cancer risk.
Knekt P, Heliövaara M, Rissanen A, Aromaa A, Seppänen R, Teppo L, Pukkala E.

Neapšaubāmi, viena no lielākajām mistērijām dzīvības sakarā ir tās aizsākšanās apstākļi. Zinātnē vispārpieņemtā abioģenēzes teorija postulē, ka dzīvība ir radusies no arvien komplicētākām reakcijām organisko vielu molekulu starpā, līdz kādā brīdī šādi bija attīstījušās abas dzīvības informācijas nesējmehānisma pamatsastāvdaļas - RNS un DNS, kā arī vairāki vienkāršāki palīgenzīmi. Kaut arī šai teorijai būtisku trūkumu nav, tās pretinieki kā kontrargumentu mēdz izmantot salīdzinoši mazo varbūtību, ka "vienā peļķē" vienlaikus attīstījās visas iepriekšminētās sastāvdaļas. Šo kontrargumentu ir iespējams viegli apgāzt ar norādi uz apstākli, ka neizdevušos "mēģinājumu" uz protodzīvības skatuves varēja būt tūkstošiem, līdz vienā no tiem aizsākās turpināties spējīgas formas, taču kopš vakardienas zinātnei ir pieejams praktisks, atkārtojams un daudz spēcīgāks arguments par šo loģikas izpausmi; cilvēkam ir izdevies radīt visā pilnībā funkcionējošas protodzīvības formas [i]bez[/i] DNS palīdzības, izmantojot tikai enzīmiem bagātu vidi un RNS molekulas.

Skripsa Izpētes institūta Kalifornijā zinātniekiem (kuri jau agrāk, 2004. gadā, bija guvuši vērā ņemamus rezultātus autokatalītisku reakciju izpētē un reproducēšanā, kuras, ļoti iespējams, spēlēja fundamentālu lomu protodzīvības veidošanās procesos) ir izdevies panākt, ka t.s. "imortalizētās" jeb tīrās RNS molekulas, ievietotas aminoskābēm un enzīmiem bagātā vidē (kas varētu būt visai tuva "pirmatnējam buljonam", kurā attīstījās protodzīvības molekulas), sāk pašreplicēties (kopēt sevi) un, pēc laika, uzrādīt ķīmiskajai evolūcijai līdzīgus "uzvedības" paternus, pievienojot savai struktūrai komponentus no apkārtējās vides un pat absorbējot citas RNS molekulas, izmantojot tās par sava veida "superkatalizatoru", kas implantē "apēdāju" struktūrā neatkarīgi attīstījušos ķīmisko struktūru, daudzkārt paātrinot evolūcijas procesus.

"What we've found could be stated as relevant to how life begins, at that key moment when Darwinian evolution starts in chemical substance," ("Mēs varam apgalvot, ka esam pietuvojušies apstākļiem, kuros ķīmiskās reakcijas iegūst darviniskās evolūcijas aprises, aizsākot dzīvības veidošanos") savā ziņojumā vēstī Džeralds Džoiss un Treisija Linkolna, pētījumu komandas vadošie zinātniskie līdzstrādnieki.

Nākošajā sestdienā, 2008. gada 6. decembrī, kafejnīcā "Preses bārs" (Raiņa bulvāris 1) no plkst. 18:00 līdz plkst. 22:00 norisināsies pirmā "Fizisko sarunu" publiskā diskusija. "Fiziskās sarunas" ir eksperimentāla diskusiju sērija par dabaszinātnēm un to daudzveidīgajām refleksijām filosofijā un kultūrā.

Sākotnēji paredzētās tēmas:

• Galvenās joprojām neatrisinātās problēmas eksaktajās zinātnēs
  
• Pozitīvisms, loģiskais pozitīvisms un naturālisms kā pasaules skatījums
  
• CERN un Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs (Large Hadron Collider, LHC) tehniskā, zinātniskā un kultūras plānā
  

Dalībnieki tiek lūgti un iedrošināti piedāvāt paši savas tēmas un interesējošos jautājumus.
Dalība bez maksas.

Potenciālie dalībnieki tiek lūgti pieteikties diskusijām pa e-pastu: astronfo@gmail.com, vēstulē norādot vārdu un uzvārdu, kā arī vēstules virsrakstā norādot "Diskusijas".
Pieteikšanās spēkā līdz 04.12.2008., ieskaitot.

Acīmredzamais – neticamais! Es, piemēram, biju ļooti pārsteigts, ka parasta līmlente, kas atrodama katrā birojā, rada rentgenstarus. Un tas nav nekāds praktiskais joks. :)

Raksts – Ars Technica: Home made X-rays and other fun with tape
Video – Nature.com: X-Rays

Science – it works, bitches!

Solis pretī nemirstībai: zinātnieki atklāj veidu kā novērst peļu aknu novecošanu.

http://www.abc.net.au/science/articles/2008/08/11/2331197.htm

http://www.engineeringchallenges.org/

Atļaušos šeit iepostot.
Domāju kādam varētu būt interesanti.

( Illumināti: ceļš uz vispasaules kundzību )

Kā izrādās, vakar apritēja 50 gadi, kopš kosmosā tika uzšauts slavenais sputņiks :)

Krieviski no NewsRu, vairāk teksta, un angliski no PopSci, maz, toties ar bildēm.

Iesākumā neliela aptauja, pirms "tālāk".

Poll #12054 Folding@home
Open to: All, results viewable to: All

Folding@home

( ... tālāk ... )

Kas īsti ir ar to sveci un elektrību.
Vai tas ir feiks un kāpēc, vai arī īsts un tad īpaši KĀPĒC?

http://www.youtube.com/watch?v=gO1Ol78sN-0

Kāds 17 gadus vecs amerikānis savā brīvajā laikā mājas apstākļos ar eBay pirktām ierīcēm ir veicis ārkārtīgi sarežģītu fizikas eksperimentu.

Resursi internetā
boot.lv
Nav ne mazāko šaubu, ka šo portālu lasa daudzi vidusskolēni, kuriem šā puiša sasniegums šķitīs neiespējams, kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka pašiem ir grūti to kaut iztēloties. Tomēr tas netraucēja Tjāgo Olsenam (Thiago Olsen) savas mājas pagrabā triekt divus ūdeņraža atomus vienu pret otru un rezultātā iegūt hēlija kodolu.

Šāda kodolreakcija, protams, nav nekas jauns, taču unikāli ir tas ar kādiem resursiem Tjāgo to izdevās panākt. Lielāko daļu no izmantotajām ierīcēm viņš ieguva populārajā izsoļu namā eBay, kā arī vietējā elektronikas preču veikalā. Pats Tjāgo to komentēja: „Šis sasniegums ir kā sava veida fizikas svētais grāls.” Interesanti, ka līdz ar šā eksperimenta veikšanu, dokumentēšanu un publicēšanu viņš iekļuva elitārajā Neitrona klubā (Neutron Club) kā 18. cilvēks, kuram ir izdevies privāti veikt šo eksperimentu ar paša radītu iekārtu.

Sperts no (C) TVnet
http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/popsci/article.php?id=491240

Nedaudz video:
http://www.youtube.com/watch?v=7RVlg8M8XRs

Iespējams, atklāts t.s. spāņu gripas vīrusa epidēmijas noslēpums. Šī pandēmija 1918.gadā nogalināja 50 miljonus cilvēku, vairāk nekā 1.Pasaules karš. Atšķirībā no citiem gripas veidiem, šajā pandēmijā bojā gāja galvenokārt jauni un veseli cilvēki. Jaunais atklājums liek domāt, ka par iemeslu tam bijis specifiskais šī konkrētā grupas vīrusa iedarbības veids - tas pārkairinājis imūnsistēmu, radot iekaisumu plaušās. Līdz ar to par upuriem kļuvuši cilvēki, kuru spēcīgās imūnsistēmas asāk reaģējušas uz vīrusu, nevis otrādi, kā parasti. Spāņu gripas vīruss esot radniecīgs t.s. "putnu gripas" vīrusam, kas līdzīgi iespaidojot putnu imūnsistēmas.

Zinātnieki novēro dīvainu gamma-staru sprādzienu. Parasti gamma-staru sprādziens liecinot par jauna melnā cauruma rašanos, taču šis sprādziens izcēlies ar pārsteidzošu garumu un citām dīvainībām.

NASA televīzija. 3 kanāli.

Ziloņi esot pievienojušiem tiem nedaudzajiem dzīvniekiem, kas spēj sevi atpazīt spogulī, tādējādi izrādot pašapzināšanās spēju.

Ja vēsturi arī pieskaitam pie zinātnēm, tad...

Meksikā atrasta 3000 gadus veca akmens plāksne ar rakstu zīmēm - līdz šim vecākais zināmais rakstības paraugs Rietumu puslodē. Rakstu zīmes esot līdzīgas Olmeku rakstībai - Olmeku civilizācija tiek uzskatīta par vecāko Amerikās. Atrastajā rakstu paraugā ir 62 rakstu zīmes, ko veido 28 atšķirīgi burti. Pēdejo reizi iepriekš nezināmas rakstu sistēmas paraugs Amerikās tika atrasts 1924.gadā.
Sīkāk šeit. Raksts var prasīt bezmaksas reģistrāciju.

http://www.universetoday.com/2006/08/01/help-look-for-space-dust/

Using a virtual microscope, volunteers can download images and search for the telltale track of a interstellar dust particles that were captured in aerogel. Discoverers will get a chance to name the particles they discover.

http://www.2spare.com/item_39909.aspx

( Interesanti par Sauli )