Jauns Mēness - Pazudušais dēls
Kad nevienam ko teikt vairāk nav,
Un priesteriem vairs nav ko sludināt
Vienīgi mēnesim ļauts
Par zudušo dēlu mani uzrunāt
Jo atkal tiks aizmirsts it viss
Kas solīts un kas reiz jau pazaudēts
Jo vēlreiz tos zirgus nakts dzīs
Kas jūru skrien un nedeg ugunī
Trakajiem zirgiem skriet līdz
Un aizmirst vai vakars vai rīts
Tas vienmēr būs, kas mani dzīs
Miera nedos, lai varu sevi pierunāt
Vienalga uz kurieni iet
Arvien sauciens skan cituviet
Viss viens - pazaudēt, sameklēt
Kaut trīs dzīves tam iztērēt