aiz vīriešiem ir vai nu sievietes, kas viņus sāpina, vai arī vienkārši pašu spēks.

Davai, beigsim izlikties, ka sievietes ir stiprais dzimums vai ka kāds dzimums ir svarīgāks.
Sievietes motivācija biežāk ir negatīva. Sievietei ir cits uzdevums, cita vieta šajā universā nekā vīrietim. Un, ja sievietes kko baigi "sasniedz" sociālā sfērā, tad drīzāk tāpēc, ka viņām izmisīgi vajag stipru veci, lai piepildītu savu mātišķo lomu. Tikmēr veči, kas ir mīkstie, ārkārtīgi bieži ir cietuši no stervālām sievietēm un ir "morāli kastrēti", tāpēc arī neko neiespēj (ja nu vienīgi kļūt par gejiem vai sūdīgiem māksliniekiem) - arī negatīva motivācija.

Sievietes dabiskā loma ir intīma, vīrieša - sociāla. Sieviete balsta subjektīvajā līmenī (mierinājums, atbalsts, rūpes), vīrietis - objektīvajā (lēmumi, finanses, stratēģija). Protams, ne vienmēr viss ir tik ideāli, bet tas nav attaisnojums noliegt šo dabisko modeli.