29. · februāris

Es gribu iemācīties skatīties, kā paiet laiks.
*
Haika ir japāņu literārais žanrs. Īss dzejolis, kas sastāv no trīs rindām un septiņpadsmit zilbēm.
*
Viņš vienmēr atgriezās uz tējas ceremoniju.
*
Ir divu veidu cilvēki.
Ir tie, kas dzīvo, spēlē un mirst.
Un tie, kas nekad nedara neko citu, kā vien turas līdzsvarā uz dzīves smailes.
Ir aktieri.
Un ir virves dejotāji.

Prātīgāki par citiem, taisnību sakot, bija nabagie un vienkāršie ļautiņi, viņu uztverē karš no sākta gala bija nelaime, labāk situētie toties līksmoja kā negudri, lai gan tieši viņiem bija jāsaprot, kādas tam visam būs sekas.
Katčinskis apgalvo, ka tur vainojama izglītība, tā pataisot cilvēku glupu. Un Kats nemēdz runāt tukšu.
---
Apmācības ilga desmit nedēļas, un šajas nedēļās mūs pāraudzināja pamatīgāk nekā desmit skolas gados. Mēs guvām atziņu, ka nospodrināta poga ir svarīgāka par visiem četriem Šopenhauera rakstu sējumiem. Vispirms izbrīnīti, pēcāk saniknoti un, visbeidzot, vienaldzīgi mēs sapratām, ka izšķīrēja nozīme ir nevis garam, bet zābaku bristei, nevis domai, bet sistēmai, nevis brīvībai, bet dresūrai.

Teikšu, kā ir: būt idiotam nav nekāda konfekte. Cilvēki smejas, zaudē pacietību, ir netaisni. Saka jau, ka visi ir it kā laipnāki pret šādiem nabadziņiem, bet te gan jāpiebilst - ne jau vienmēr.

***

Visu savu dzīvi es nebiju ne sūda sapratis no tā, kas notiek. Kaut kas vienkārši notiek, tad notiek vēl kaut kas, un gandrīz nekad no tā visa neko nevar saprast. Bet Dans saka, ka tā ir daļa no sava veida plāna, un labākais, ko mēs varam darīt, ir izfunktierēt, kādā veidā mēs deram tai plānā un tad mēģināt turēties pie savas vietas.

-Laimīga, - es murmināju, mēģinādams noskaidrot šī vārda nozīmi. Bet tas ir viens no tiem vārdiem, līdzīgi kā Mīlestība, ko es nekad neesmu īsti sapratis. Lielākā daļa cilvēku, kurus nodarbina vārdi, uz tiem daudz nepaļaujas, un es neesmu izņēmums - īpaši uz skaļajiem vārdiem, tādiem kā Laimīgs un Mīlestība, un Godīgs, un Stiprs. Tie ir pārāk grūti tverami un tik ļoti relatīvi, kad tos salīdzina ar skarbajiem, viduvējajiem vārdiņiem, tādiem kā Draņķis un Lēts, un Blēdis.

Taču melot cilvēkam par viņa talantu tikai tāpēc, ka viņš tev sēž pretī, ir pagalam nepiedodami, jo tas ir mudinājums viņam neatlaidīgi turpināt, un tieši tādā veidā cilvēks bez īsta talanta visnejēdzīgāk izniekot savu dzīvi. Taču daudzi mētājas ar šādām uzslavām, galvenokārt draugi un radinieki.

***

Tā ar cilvēkiem ir. Jo ilgāk viņus pazīst, jo vairāk dīvainību viņos parādās. Dažreiz dīvainības ir uzjautrinošas - sākumā.

***

..ja tev pret kādu personu ir kaut cik siltas jūtas, tad labāk nogaidīt. Ja tev viņa uzreiz sāk riebties, tad labāk uzreiz arī izdrāz; ja neriebjas, tad jānogaida, pēc tam jāizdrāž un nīst varēs vēlāk.

***

Ja notiek kaut kas slikts, tu dzer, lai to aizmirstu; ja notiek kaut kas labs, tu dzer, lai to aizmirstu; un ja nenotiek nekas, tu dzer, lai kaut kas notiktu.

***

..viņa sāka mums skaidrot, ka arī dzīvniekiem esot dvēsles. Neviens neapstrīdēja viņas viedokli. Mēs zinājam, ka tas ir iespējams. Tikai nebijām pārliecināti, vai dvēsele ir arī mums.

Ah'm talkin tae him aboot love, n Rents says that love doesnae exist, it's religion, n likesay the state wants ye tae believe in that kinday crap so's they kin control ye, n fuck yir heid up..
(Es runāju ar viņu par mīlestību, un Rents saka, ka mīlestība neeksistē, tāpat kā reliģija, tikai, tipa, valsts gribot, lai mēs tādiem sūdiem ticam, lai šie varētu mūs kontrolēt un kompostrēt mums smadzenes, fuck..)

***

How the fuck dae ah ken ah'm no homosexual if ah've nivir been wi another guy? Ah mean, really fir sure? Ah've always hud a notion tae go aw the wey wi another guy, tae what it wis like. Ahean, yuv goat tae try everything once.
(Kā lai es zinu, ka neesmu homoseksuāls, fuck, ja neka neesmu gulējis ar vīrieti? Proti, kā es varu būt pilnīgi drošs? Vienmēr esmu domājis, ka varētu pamēģināt, vienkārši, lai zinātu, kā tas ir. Proti, viss taču kādreiz jāizmēģina.)

***
( ... tālāk ... )

Šovakar pastaigājos pa kluso rajonu izgāju cauri ielai, kas man tik ļoti patika (Alberta). UZ vienas plāksnes izlasīju, ka šeit dzīvojis Jesaja Berlins. Gāju mājās un palasīju viņa "Četras esejas par brīvību. Divi brīvības jēdzieni".

J.S. Milss (J.S. Mill, On Liberty, 1. nodaļa; 226.lpp. darbā Collected Works of John Stuart Mill) paziņo: ja indivīdam netiek ļauts dzīvot tā, kā viņš vēlas, „tajā” (savas uzvedības) daļā, kas skar vienīgi „viņi pašu”, civilizācija nevar attīstīties; patiesība, kurai trūkst ideju brīvā tirgus, nespēs tikt gaismā; neatliks laika spontānai iedvesmai, oriģinalitātei, ģenialitātei, garīgai enerģijai, morālai drosmei. Sabiedrību nospiedīs „kolektīvās viduvējības” svars. Visu, kas ir bagāts un daudzveidīgs, saspiedīs druskās paražas svars, cilvēku pastāvīgā tieksme uz vienveidību, kas atražo tikai „apvītušas spējas”, „apspiestus un nomāktus” cilvēkus, „mazattīstītus pundurus”. Visus aplamos soļus, kurus (cilvēks) droši vien spers, par spīti padomiem un brīdinājumiem, daudzkārt pārspēs tas ļaunums, kāds veidosies, ja cilvēks ļaus citiem uzspiest sev to, kas, viņuprāt, šim cilvēkam ir vislabākais.

Nošaut kādu šajā telpā - morālā ziņā tas varētu būt tas pats, kas nogalināt automašīnu, putekļsūcēju, bārbijlelli. Izdzēst datora disketi. Sadedzināt grāmatu. To pašu droši vien var sacīt par jebkura cilvēka slepkavību pasaulē.

***

Vēl viens āķis ir tas: lai cik stipri tu, pēc savām domām, kādu mīli, tu tomēr atkāpsies, kad viņa asiņu peļķes mala pieslīdēs tev pārāk tuvu klāt.

***

..un katra gudra sieviete zina, ka skaists vīrietis ir viņas labākais modes aksesuārs.

***
( ... tālāk ... )

Viens cits vīrietis amerikānis, reiz kādā jautrā un līksmā brīdī bija izstāstījis viņai savu mīlestības teoriju. Tā ir maģija, viņš teica. Šī maģija nav īsta, bet, kad tā ir beigusies, viss ir cauri!

Kopš daļējās atbildes uz viņa lūgšanu Hanibalu Lekteru vairs nekad netraucēja nekādi prātojumi par dievišķību, ja nu vienīgi atskārsme, ka viņa paša pieticīgā plēsonība nobāl salīdzinājumā ar to, kas piemīt Dievam, kura ironija ir nepārspējama un untumainā ļaunprātība - neizmērojama.