Kopš daļējās atbildes uz viņa lūgšanu Hanibalu Lekteru vairs nekad netraucēja nekādi prātojumi par dievišķību, ja nu vienīgi atskārsme, ka viņa paša pieticīgā plēsonība nobāl salīdzinājumā ar to, kas piemīt Dievam, kura ironija ir nepārspējama un untumainā ļaunprātība - neizmērojama.