Ieguldot pusmiljonu latu, slimnīcā "Gaiļezers" izveido Politraumu nodaļu

Rīga, 24.jūn., LETA. Ieguldot 555 000 latu, klīniskajā slimnīcā "Gaiļezers" izveidota Politraumu nodaļa.

Jaunā nodaļa pacientus uzņems no 1.jūlija. Šajā dienā slimnīcā sāks darboties arī diennakti strādājošs traumpunkts, aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas direktora vietnieks Valdis Mednis.

Nodaļas izveidošanai nepieciešamos līdzekļus atvēlējusi Rīgas dome un Veselības ministrija.

Par 550 000 latu pilnībā izremontēta jaunā nodaļa, izveidots rehabilitācijas kabinets un iegādāts jauns aprīkojums - gan operāciju zālei nepieciešamā aparatūra, piemēram, operāciju galds, mākslīgais plaušu ventilācijas aparāts, mobilā rentgena iekārta, artroskops locītavu izpētei, gan arī pacientu palātām nepieciešamās gultas un citas mēbeles.

Jaunās nodaļas atklāšana notiks 1.jūlijā plkst.11. Atklāšanā piedalīties aicinātas Rīgas domes un Veselības ministrijas amatpersonas.

Līdz šim slimnīcā "Gaiļezers" traumu nodaļas nebija.


Pirmo Dziesmu un deju svētkos skatītāji varēs vērot deju lieluzvedumu "Spēlēju, dancoju"

Rīga, 24.jūn., LETA. Pirmais lielais IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncerts būs deju lieluzvedums "Spēlēju, dancoju", kuru jau 28.jūnija vakarā varēs vērot Ķīpasalas hallē.

"Spēlēju, dancoju" ir mūsdienīgs uzvedums kopā ar etniskiem latviešu rituāliem, trakulīga un aizkustinoša izrāde ar dejotājiem, solistiem un lellēm un grupas "Iļģi" mūziku, pastāstīja svētku sabiedrisko attiecību koordinatore Inta Šoriņa.

Uzveduma sižeta dramaturģija balstās uz "Iļģu" muzikālo versiju klasiskajai Raiņa lugai "Spēlēju, dancoju". Lugas pamatā ir no senām pasakām pazīstamais sižets par Spēlmanīti - baskāji Totu, kas, lai atgrieztu dzīvē līgavu Leldi, dodas uz elli - velnu riju - lai tur ar spēli un deju attapīgi un asprātīgi pieveiktu velnus un atgūtu līgavu.

Stāsts ļauj izdejot un izspēlēt gan sen zināmus, gan sen aizmirstus rituālus, kā "Kāzas", "Velnu rija", "Saules saukšana", kā arī daudzas citas spēles, kas dzīvo vairs tikai rotaļu un deju valodā.

Uzvedumu tā mākslinieciskais vadītājs un horeogrāfs Agris Daņiļevičs, režisors Uģis Brikmanis un scenogrāfs Aigars Ozoliņš veido kā "deju spēli". Dejotāji iejutīsies vedēju un panāksnieku, zemesvēzīšu un mironīšu, velnēnu, dzirksteļu un saulesstaru tēlos.

Darbības arēna būs 24x72 metrus garš "Saules ceļš", kam paralēli abās pusēs būs izvietoti skatītāji. Askētiski un vienkārši iecerēto azarta pilno deju spēli krāšņāku darīs spilgti gaismas un pirotehnikas efekti, sola tās autori.

Uzvedumā piedalīsies aptuveni 900 bērni no pazīstamiem tautas deju ansambļiem - "Dzirkstelīte", "Zelta Sietiņš", "Uguntiņa", "Dzintariņš", "Teiksmiņa", "Bitīte", Rīgas un Krimuldas studijas "Dzirnas", "Gatve" un "Austris".

"Spēlēju, dancoju" Ķīpsalas hallē būs skatāms 28.jūnijā plkst.16 un 19, 29.jūnijā plkst.15 un 18 un 30.jūnijā plkst.19.


Līzinga devēji nākotnē aktīvāk piedāvās krājumu finansēšanas pakalpojumus

Rīga, 24.jūn., LETA. Nākotnē Latvijā krājumu finansēšanu varētu ieviest vēl vairāk līzinga sabiedrību, aģentūrai LETA atzina aptaujātie līzinga kompāniju pārstāvji.

Kā ziņots, 3.jūnijā "Hansa līzings" direktore Irīna Pīgozne un starptautiskās loģistikas kompānijas "Schenker" direktors Aivars Tauriņš parakstīja līgumu par sadarbību krājumu finansēšanā un kravu uzglabāšanā.

Kā žurnālistiem atzina Pīgozne, krājumu finansēšana ir veids, kā uzņēmumam neizjust naudas deficītu, jo visbiežāk tieši apgrozāmo līdzekļu un atbilstošu finanšu instrumentu trūkums ir galvenais faktors, kas liedz saņemt ērtus piegādes un apmaksas nosacījumus. "Hansa līzings" tirgus izpētes dati liecina, ka Latvijā ir kopumā 18 000 aktīvo tirdzniecības uzņēmumu, kas ir aptuveni 40% no visiem uzņēmumiem, kuri savus finansiālos rādītājus varētu uzlabot, izmantojot krājumu finansēšanu.

Līzinga sabiedrības "Nordea Finance Latvia" direktors Māris Skujiņš norādīja, ka pasaulē tas ir parasts finansējuma veids - aizdevums pret krājumiem, kuru sniedz bankas un līzinga sabiedrības. Galvenokārt to izmanto, piemēram, finansējot preces, kurām ir noteikta vērtība: automašīnas, dažādas tehniskas iekārtas, kā arī citas preces bez fiksēta lietošanas termiņa. Šo pakalpojumu nodrošina arī "Nordea".

Šis risinājums ir veiksmīgs, jo neprasa ķīlas reģistrāciju komercķīlu reģistrā - prece tiek fiziski kontrolēta.

Ņemot vērā šauro preču klāstu, kuru var finansēt pēc šīs shēmas, un līdz ar to uzņēmumu loku, kas izmantos šos pakalpojumus, aizdevums pret krājumiem varētu attīstīties kā nišas produkts, kas gan neradīs apvērsumu uzņēmumu kreditēšanā kopumā, norādīja Skujiņš.

Taču tas ir risinājums, kas noteikti ir aktuāls uzņēmumiem, līdz ar to radot jaunas iespējas arī bankām un līzinga kompānijām, kas spēs nodrošināt šo pakalpojumu, atzina "Nordea" pārstāvis.

"Latvijas Hipotēku un zemes bankas" sabiedrisko attiecību speciāliste Tīna Kempele uzsvēra, ka banka patlaban nepiedāvā šādus pakalpojumus. Tomēr ar laiku šādu darbību varētu uzsākt un īstenot bankas meitas uzņēmums SIA "Hipolīzings".


Slikti, ka šāda filma ir nepieciešama, taču imho labi, ka par to beidzot ir padomāts
Mācību filmā skolēniem stāstīs par rīcību dabas katastrofu un terora aktu situācijās

Rīga, 24.jūn., LETA. Ar Rīgas domes atbalstu tiks uzņemta videofilma, lai Rīgas skolēnu izglītotu, kā būtu jārīkojas dabas katastrofu un terora aktu situācijās, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Vilde.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicēta informācija, mācību videofilmu "Iemaņas civilajā aizsardzībā" sagatavos SIA "Visio". Šim nolūkam no pašvaldības budžeta tiks atvēlēti 10 373 lati.

Vilde sacīja, ka videofilmas mērķauditorija būs 5.-12.klašu skolēni, kā arī pedagogi. Filmā viņiem tiks stāstīts, kā būtu jāuzvedas un jārīkojas dažādu dabas un tehnogēnu katastrofu, kā arī terora aktu gadījumā. Vilde atzīmēja, ka šāda filma ir nepieciešama, jo daudzi skolēni un pedagogi nezina, kā būtu jāizvedas šādās situācijās.

Departamenta pārstāve skaidroja, ka iecerēto 20 minūšu garu videofilmu pēc tā sagatavošanas plānots rādīt audzināšanas stundās Rīgas skolās.

Līdzekļi filmas sagatavošanai ir piešķirti no Rīgas Pilsētas attīstības fonda.


Pirms kāda laika fleur rakstīja par to, ka zoļļi ēdis saldumus. Turpinam tēmu:
Karavīri nākamgad mielosies ar tonnām biezpiena sieriņu un jogurtu

Rīga, 23.jūn., LETA. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri nākamgad patērēs tonnām piena produktu, tajā skaitā arī biezpiena sieriņus un jogurtu.

NBS Nodrošinājuma pavēlniecība izsludinājusi atklātu konkursu par pasterizēta piena, skābpiena produktu, jogurta, krējuma, biezpiena, sviesta, siera, ilgstoši uzglabājama piena un piena deserta piegādi visām bruņoto spēku apakšvienībām dažādās Latvijas vietās.

Karavīri nākamgad paredzējuši apēst gandrīz sešas tonnas biezpiena sieriņu, 33,5 tonnas dažāda tauku satura jogurtu, 35 tonnas dažāda tauku satura sieru, 27 tonnas dažāda tauku satura biezpienu un citus piena produktus.

Šos veselīgos gardumus visa nākamā gada garumā ēdīs karavīri NBS vienībās Rīgā, Liepājā, Alūksnē un Cēsīs.

Interesenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 18.augstam. Uzvarētājs tiks vērtēts pēc piedāvājuma cenas un kvalitātes.