atklāsme
Un pienāca tā diena,kad saule pazuda,spīdeja debesīs pilns mēness un laidās tas Pūķis lejā
no sava dārza tā pravieša mitekli un runaja uz to.

Tā spārni bija kā netiklas mavkas stringi,bet aste kā ka zoodārza terārija pitōns.
Krāsā tas bija koši zaļš ka Lībijas karogs ,un,to skatotot,pravietis lika vaigu pie zemes.
Tas pūķis atvēra to vīna krūku,un iekampa pamatīgu malku.
To redzējis,pravieties pazemībā lieca savu galvu un pūķis,atraugajies un nopirdies,
tam CIETI teica:"Raugi,jel,ak,pravieti! Ja kāda mavka pasaka, ka ir tevi krāpusi, pasaki,
ka to dari jau sen."