Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Inese Vaidere deputātiem atzina, ka kļūda ir bijusi šī līguma noslēgšana 1992.gadā un pašlaik Latvijai nav citas izejas kā līgumu lauzt, jo Latvija ir vienīgā valsts, kurā šāds līgums ar Taivānu pastāv, un tikai tā denonsēšana ļaus uzlabot attiecības ar Ķīnu.

politbirojs brīnās - kopš kuriem ta laikiem Latvijai attiecības ar Ķīnu kļuvušas tik aktuālas?
Patiesībā:
1) līgums nav vis ar Taivānas Republiku kā neatkarīgu valsti, bet gan ar viņējo attīstības aģentūras analogu, precīzu nosaukumu slinkums meklēt;
2) Latvija nav vienīgā valsts, kas šādu līgumu noslēgusi;
3) Latvijai līgums nāk par labu, un vienubrīd bija gluži aktīvas runas par nodokļu konvencijas noslēgšanu, izvairoties no sāpīgo tematu pieminēšanas.

Es pilnībā saprotu neērto situāciju un valsts pozīciju šai jautājumā un arī atzīstu, ka jaunu līgumu tagad būtu grūti slēgt (lai gan citas valstis tomēr ir uzdrošinājušās tā darīt), tomēr tīri emocionāli man tas šķiet pretīgi. Mums nav tik spēcīgu interešu šajā reģionā, lai tās ietirgotu pret acu pievēršanu. Man ir cieša pārliecība, ka arī tik mazai valstij var būt sava ārpolitika. Un tieši kā mazai valstij mums būtu jāieņem nosodoša pozīcija attiecībā uz neitrālu teritoriju okupāciju. Jo lielvaras šādu pozīciju vienkārši nevar atļauties.