Pavasara sākumā, vēl tikai apsverot ideju, ka pa Rīgu braukt ar velosipēdu varot būt iespējams, izmantojām šīs pašas komūnas pakalpojumus un par absolūtu velti dabūjām jim velosipēdu testdraivam. Kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējis, daudz velosipēdu nopirkts :) Un esam gatavi mazo mošķi Aistu laist tālāk tautās. Par velti, protams.

Uzreiz brīdinu - ir tehniskas problēmas. Viens ir tas, ka čīkst, arī stūre nedaudz ķeras. Otrs - lai arī velo dabūjām ar pārsistu priekšējo kameru, pēdējās braukšanas reizēs pain in the ass bija pakaļējā kamera. Priekšējā vairs nav neko īdējusi, bet pakaļējā pāris reizes ir izšāvusi. Iespējams, problēma ir pašā ritenī - mana versija, ka no pakaļas riteņa bleķa ir parauta kāda atskabarga, kas dur cauri kameru. Bet tā ir tikai viena no idejām. Neatceros otro reizi, kad izšāva, bet pirmā bija uz totāli sadangātas Sarkandaugavas ielas. Labā ziņa - Centrāltirgū velo kameru var nopirkt par diviem latiem, riepu - nedaudz dārgāk. Nomainījām arī pedāļus, bet nu nekāda medusmaize tur nav, jo C-t monolītie bleķi nebija un tie it kā Aista oriģinālie ir sūds (pardon my french).
Kas vēl - jau braucot pēc riteņa, sapratām, ka saliekams tas ir tikai vārda pēc. Reāli izjaukt, lai ieliktu auto bagāžniekā, viņu nevar.
Tomēr, ja pēc šīs antireklāmas kāds ir gatavs to ričuku paņemt un par viņu rūpēties, dodiet ziņu uz dzeina @ džīmeils kom.

Ir arī labā lieta, ko nepiedāvās neviens Holandes grāvjos pabijušais grausts - šitas mazais resgalis ir perfekti manevrētspējīgs. Pilsētas ielās tas pat ļoti noder.

Tālāk var aplūkot, kā šis wannabe šoseju monstrs, mazais Aistiņš realitātē izskatās. Ā, jā, Aistiņš ir melns nevis tāpēc, ka nokrāsots, bet tāpēc, ka ar kaut ko aplīmēts, tas "kaut kas" pamazām lobās nost un vietām redzama ir īstā vintidžhipster gaiši zilā krāsa.