Mmm, tad es tev tomēr ieteiktu aiziet pie, tā teikt, maksas psihologa. Jo tiem vismaz ir motivācija attiekties pret jautājumiem nopietni (kaut vai dēļ profesionālās ētikas kodeksa). Starp citu, ja grib lētāk - LU praktizē tādu lietu, ka vecāko kolēģu supervīzijā strādā arī maģistratūras studenti, kuru konsultācijas neizmaksā pārāk dārgi; ja vēlies, varu dabūt tev kontaktus.