pajautaa

psihes traucējumi vadītājam

« previous entry | next entry »
Feb. 24., 2016 | 09:43 am
posted by: hmmm in pajautaa

Varbūt te ir kāds psihiatrijas/psiholoģijas speciālists, kas varētu īsi ieskicēt, kādi traucējumi varētu būt cilvēkam, kurš darba ikdienas vidē būdams vadītājs (nevis pats galvenais, bet viens no vadības komandas):

- pataloģiski nespēj pieņemt alternatīvus viedokļus un vienmēr ir pārliecināts par savu viedokli kā vienīgo un pareizo,
- vienmēr meklē kādu ārēju vainīgo (personu), nespējot atzīt savas kļūdas, pat tad kad tās ir ačimredzamas un uz tām norāda vairāki cilvēki,
- nespēj konstruktīvi izteikt argumentus un diskusijā ātri vien pāriet uz emocionāli aizskarošiem personīgiem apvainojumiem,
- pieprasa no citiem tūlītēju savu ideju realizāciju (kuras tiek ieskicētas ļoti aptuvenā formā), bet nespēj konstruktīvi salikt pa plauktiņiem konkrētus ieteikumus šīs idejas realizācijai, kad tiek prasīts konkrēts feedbacks?

Bipolārie traucējumi? Šizofrēnija? Pataloģiski bērnības kompleksi un zema pašapziņa?

UPDATE: atradu daļai no šīm izpausmēm apzīmējumu Jurista Vārdā - BOSSINGS. Tikai mani interesē, kas ir pamatā tam visam, kāpēc cilvēks uzvedās tā kā uzvedās.

Vadītāja terora (bossing) izpausme
Jāatzīst, ka spēcīgas personāla hierarhijas un vadītāja personīgu problēmu ietekmē uzņēmumos (iestādēs) veidojas mobinga variants - bosings. Šāds vadītājs jūtas apdraudēts spēcīgu darbinieku kolektīvā. Vadītāja psiholoģiskā terora upuris parasti nav sliņķis, bet tieši otrādi - centīgs un radošs. Tā vadītājs jūtas apdraudēts. Bosingu rada arī regulāras pārstrukturēšanās un nejauks uzņēmuma iekšējais klimats. Upuri ir izvēlēti grēkāži un čakli darbinieki, lai iebiedētu citus.
Diemžēl spēcīga personāla hierarhija rada vieglas iespējas bosinga norisei, jo ārēji bosings šķiet tiesiska nodarbošanās.
Tomēr upura nervu sistēmas bojājumi un tādējādi visas veselības sistēmas sagraušana, kas noved pie atlūguma iesniegšanas, liecina par darba attiecību pārtraukšanu piespiedu kārtā. Par atlūguma iesniegšanu piespiedu kārtā liecina arī norādījumi upurim (vienīgā izeja - atlūgums), upura pazemošana un citādi centieni sagraut personu. Šis psiholoģiskais terors pārkāpj ne tikai cilvēka cieņu, bet arī robežojas ar kriminālsodāmu miesas bojājumu nodarīšanu personai.

http://www.lsab.lv/files/ESdoc/par_psihologisko_teroru.doc

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {64}

Laba doma

from: [info]laba_doma
date: Feb. 24., 2016 - 10:56 am
#

Izklausās, ka kaut kas nav labi ar pašvērtību - ļoti baidās būt nezinošs, neprasmīgs. Kādreiz pamēģini izteikt viņam atzinību, paslavēt par kaut ko un pavēro reakciju.

Atbildēt | Diskusija


Позитивный человек

from: [info]hmmm
date: Feb. 24., 2016 - 11:30 am
#

Sliecos piekrist.
Par atzinību Ir izmēģināts. Strādā, bet īslaicīgi. Tikko ir viedokļu atšķirības, efekts izkūp, seko verbāls uzbrukums, publiska kritizēšana, dialogs nav iespējams. Es, protams, sabiezinu krāsas, bet realitāte ir skarba. Cilvēki pamet uzņēmumu, jo nespēj to ilgtermiņā izturēt.

Atbildēt | Iepriekšējais


bobijs varenais šāvējs

from: [info]glam_our
date: Feb. 24., 2016 - 11:30 am
#

Laba doma indeed!
Nedomāju, ka tur ir kas vairāk par vienkārši neprasmīgu vadītāju un cilvēku, kurš ir amatā, kuru neprot, bet baidās pazaudēt.
Apraksts ļoti atgādina manu vadītāju, viņš vienkārši ir gļēvs, baidās uzņemties atbildību un visvairāk baidās no tā, ka kāds to pamanīs, standarta reakcija ir falsetā kliegt par kaut kādiem noteikumiem, nevis izvērtēt lietu pēc būtības. Vai tad tā nav ar lielāko daļu vidēja līmeņa vadītāju?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Laba doma

from: [info]laba_doma
date: Feb. 24., 2016 - 07:55 pm
#

Ja paša raksturs pastāvīgi traucē dzīvot pilnvērtīgu, saskanīgu dzīvi, tad tā nav tikai neprasme, bet jau psiholoģiska problēma, faktiski slimība. Tiesa, šajā gadījumā tā varētu būt nosacīti viegla - ekvivalenta, teiksim, klepum.

Atbildēt | Iepriekšējais