Jautājums skrējējiem (un/vai kardiologiem)

« previous entry | next entry »
Nov. 6., 2014 | 04:27 pm
posted by: gaujard in pajautaa

Kopš augusta nodarbojos ar skriešanu (vidēji 5 reizes (dienas) nedēļā). Sāku ar 5 km, tad 8 km un tagad 10 km. Skrienu "uz savu roku", bez ārstu vai citu skrējēju norādījumiem, jo nešķita, ka tie 10 km ir kaut kas īpašs, lai vispār par to iespringtu. Galvenokārt koncentrējos uz attālumu (mērķis - kaut kā, bet tomēr noskriet pusmaratonu), laiks pagaidām vienaldzīgs. Slodzi (attālumu) pakāpeniski palielinu, ja konstatēju, ka pēc noskrietā attāluma jūtos labi. Viss tā kā būtu labi, līdz šodien sadomāju internetos palasīt, ko tad īsti nozīmē tie pulsa rādījumi (izmantoju Garmin GPS rokaspulksteni + pulsa mērītāju - tādu, ko apjož ap krūtīm). Nu, lūk, saskaņā ar dažādu tur sirds veselības asociāciju un zinātnieku pētījumiem sanāk tā, ka man jau sen būtu jābūt kapā. Proti, visu šo laiku esmu skrējis 5. zonā jeb ar pulsu, kas ir aptuveni 80%-98% no maksimālā pieļaujamā - ko pat profi neatļaujoties ilgāk par dažām sekundēm. Respektīvi, vidējais rādītājs man ir 170-175 sitieni minūtē (10 km skrējienā) un maksimālais (skrienot kalnā) uziet līdz pat 191 sitieniem minūtē (jau iepriekš atvainojos, ja neizmantoju pareizu terminoloģiju). Izrēķinot pēc kaut kādām tur zinātniskajām formulām, normālajam vidējam rādītājam vajadzētu būt 50-70% robežās no tā maksimālā (ko dēvē par target heart rate), bet man ir līdz pat 92%. Un, ka Amerikas sirds veselības asociācija uzskata, ka šādi skrienot, es noteikti sevi iedzīšu kapā. Nezinu, tie 150 rekomendētie sitieni minūtē man varbūt sanāktu pie lēnas pastaigas, bet ne jau skrienot! Ko man tagad darīt? Skriešanas laikā jūtos ļoti pat normāli (nekampju pēc gaisa, sirds nestājas), pēc skriešanas ir nogurums un dažreiz smagums, jā, bet tas man šķiet tikai normāli. Paļauties uz pašsajūtu? Vai tomēr censties skriet lēnāk un mazākus attālumus, lai kaut kā tomēr iekļautos tajā "target heart rate" zonā? Skriet pie kardiologa? (tiesa, esmu jau bijis pirms kādiem 2 gadiem uz stresa testu un viss bija it kā normas robežās). Un kā ir jums ar pulsu? :)

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {34}

from: [info]gaujard
date: Nov. 8., 2014 - 03:41 pm
#

jā, tas viss ir ļoti interesanti. nebiju iedomājies, ka skriešana ir īsta, kā saka, rocket science. tieši tāpēc izvēlējos skriešanu, jo šķita, ka tas ir vieglākais, nekaitīgākais un ērtākais no sporta veidiem, ko varu darīt. vienkārši ej un skriet, cik vari :D

runājot par attālumu/ātrumu. jā, man ir problēmas ar pacietību - vajag 10 km jau otrajā skriešanas nedēļā, un ar pēc iespējas lielāku ātrumu. turklāt, ja nebūtu šonedēļ sācis interesēties un ticis sabaidīts par esošajiem pulsa cipariem, tad, iespējams, būtu jau šodien devies uz Bonnas pusmaratonu! :D

es pat staigāju ar ātrumu 10-11 min/km, kas man pašam šķiet normāls temps, kādā vienmēr esmu gājis. skriet tādā ritmā es vienkārši nespēju iedomāties. bet mēģināšu samazināt uz 7 min/km, kas man jau šķiet lēni, un sekot pulsam.

interesanti arī tas, ka pulss man ir tik augsts tikai skrienot. riteņojot uz pilnu ātrumu 30 km distanci, pulss ir it kā normas robežās, kaut arī pie augstās robežas. tāpat arī nodarbojoties ar fitnesu. nezinu. vēl veikšu šodien eksperimentu, izmantojot citu pulsometru. tad redzēšu, vai vaina ir manī vai tomēr līdz šim izmantotajā pulsometrā.

Atbildēt | Iepriekšējais