pajautā! - jāizvēlās skoliņ-oliņ

man liekas, ka, mācoties rchv, ir risks bērnam iekāpt dažādos mazvērtības kompleksos saistībā ar krutajiem VS nūģiem, sportistiem (kuri ir krutie, protams) VS māksliniekiem/brīvdomātājiem un tamlīdzīgi.
visu skolas laiku kaut kā puslīdz veiksmīgi izbraucu ar savu ķipa 'atšķirīgo' un 'nūģīgo' domāšanu (nedzēru, nepīpēju, riebās sports, patika māxxxliņa), jo es nejutos mazvērtīgāka par citiem, man nelikās, ka sportisti un pārējie 'krutie' būtu par mani labāki.
bet tagad mans brālis tuvojas pamatskolas beigām šajā iestādē, un viņam iet grūtāk. viņš ir vēl drusku jocīgāks, atšķirīgāks un brīvdomīgāks nekā es + jūtīgāks pret ārpasauli, tāpēc viņam ir grūti pārvarēt to autsaiderismu, ko izraisa viņa atšķirīgums. bet ir ok, jo viņš ir sapratis, ka lielākā daļa no klases ir vienkārši pamuļķi. nesen sāka iet mākslas kursos, viņš ir sajūsmā par to, ka ir arī vietas, kur cilvēki nepavada fizikas stundu, fočējot selfijus, nepļāpā visu laiku un nesmejas viens par otru.

vārdu sakot - ja ejat tur, galvenais, stipriniet bērnā pārliecību, ka viņa individualitāte ir vērtība :) nevis viņam jāpielāgojas skolas prasībām, krutuma rādītājiem utml.

mmmjap.. es nebiju tajā atstumtākajā galā, drīzāk kaut kur pa vidu. un ārkārtīgi pārdzīvoju par tiem, kuriem patiešām darīja pāri - vienu džeku vienreiz gandrīz aizdedzināja, ietinot gāzē no šķiltavām un pēc tam piešķiļot. jo vardarbību necieš tikai tas, kuram tas tiek nodarīts. arī piedzīvot to visu kā skatītājam bija visai nepatīkami. tamlīdzīgas lietas bija pavisam ikdienišķa parādība.
laikam no turienes tad arī iemācījos nošķirt, kuri ir duraki un kuri ir adekvāti, uzticami cilvēki.