pajautā! - akadēmiskais bakalaurs vs profesionālais bakalaurs

Vajadzīga profesionālā prakse, principā vairākas, 2 pavisam noteikti un var pat vairākus mēnešus kāda no tām būt. Tas arī iemesls, kādēļ studijas ilgākas.

akadēmisko bakalauru ir vērts iegūt tad, ja vēlas veidot akadēmisko karjeru - tas ir, nodarboties ar zinātni, pasniegt utt. akadēmiskā bakalaura mācību programma piedāvā teorētiskas, uz zinātni orientētas zināšanas. turpretī profesionālais bakalaurs ir orientēts uz darbošanos attiecīgajā profesijā, šāda mācību programma bez nepieciešamās teorētiskās bāzes piedāvā praktiskākas zināšanas, iemaņas utml.

1.2. Ar ko atšķiras akadēmiskā no profesionālās augstākās izglītības?
Akadēmiskās augstākās izglītības programmas ir balstītas zinātniskajiem pētījumiem un katras akadēmiskās programmas noslēgumā parasti ir jāaizstāv zinātnisks pētījumu darbs (bakalaura darbs, maģistra darbs). Bakalaura grādu piešķir akadēmiskās augstākās izglītības studiju pirmā posma noslēgumā. Maģistra grādu piešķir pēc akadēmisko studiju otrā posma nobeigšanas. “Bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem” (Augstskolu likums). Maģistra grāds ir priekšnosacījums uzņemšanai doktorantūras programmās. Ārsta un zobārsta (studiju ilgums attiecīgi 6 un 5 gadi) grādi akadēmiski tiek pielīdzināti maģistra grādam, t.i. tie dod tiesības iestāties doktorantūrā. Profesionālā bakalaura un profesionālā maģistra studiju programmas: “Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi” (Augstskolu likums). Studiju noslēgumā tiek piešķirts profesionālais grāds un atbilstošā kvalifikācija. ”Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi” (Augstskolu likums). Profesionālās augstākās izglītības programmas, kuras tiek realizētas vismaz 4 gados. Šīs programmas ir praktiskas, orientētas uz augsta līmeņa profesijas ieguvi, apgūstot attiecīgās profesijas prasmes un iemaņas, taču nav orientētas uz pētījumu veikšanu. Šīs programmas ir attiecināmas uz “neuniversitātes tipa” augstāko izglītību. Daļā profesiju profesionālās augstākās izglītības programmas ir iespējams organizēt divās stadijās. Pēc pirmās stadijas (2-3 gadi) tiek iegūts 1.līmeņa (koledžas) diploms. Koledžas diplomam atbilst arī noteikta profesionālā kvalifikācija, kura atbilst Eiropas Savienības profesionālo kvalifikāciju skalā pieņemtajam ceturtajam profesionālo kvalifikāciju līmenim. Pēc vēl 2-3 gadu studijām 2.līmeņa studiju programmā var iegūt augstskolas diplomu un profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst visaugstākajam – piektajam profesionālo kvalifikāciju līmenim. Eksistē profesionālās pārejas posma studiju programmas, piemēram, profesionālā augstākā izglītība pēc akadēmiskā grāda iegūšanas. Nākotnē tās tiks reorganizētas un pārveidotas par kādu no iepriekš aprakstītajām.


http://www.aiknc.lv/lv/buj/

īsumā: akadēmiskais bakalaurs ir par gadu īsāks un nav prakšu. Es mācījos akadēmiskajā: trīs gadi, nevienas prakses nebija jāiziet un arī praktiski priekšēmti bija pusi mazāk kā profesionāļiem. Tā kā pašlaik neplānoju strādāt profesijā, tad tas man bija ātrs veids kā iegūt bakalaura grādu, jo reāli darba vietās neviens neskatās, kāda veida tas ir.