:)
viss šodien bija jauki līdz brīdim, kad es uz līdzenas vietas gandrīz noplanēju uz asfalta, kā rezultātā nedaudz izmēžģiju/sastiepu/saliecu (utt) savu pēdu. Kamēr kustējos, tikmēr viss ok, bet pēc 3 stundām, ko nekustīgi pavadīju busiņā pie kompja, vairs no tā izlīst nevarēju, jo kāja sāp neganti:)
Līdz ar to brālim ar senci nevarēju palīdzēt un mājās atbraucu pilnīgi nekāda - jālec uz vienas kājas tagad.
Par laimi vīrs labs un gādīgs - kāju dakterē un izskatās, ka būs labi kaut kad;)

Jums ar cerams, ka bija veiksmīgas brīvdienas:)

- piektdien pēcpusdienā, pēc tam, kad biju visu safīčojusi un sarunājusi ar dokumentu piegādi steidzami no SE uz LV, saņēmu meilu, ka termiņš tiek pagarināts pa ašdesmit dienām, kas nozīmēja to, ka varēju mierīgi neveikt dažus zvanus angliski, kas priekš manis ir mega sasniegums;)
- dokumenti veiksmīgi tika nogādāti uz galveno māju, tā ka man sirds mierīga un rīt varēs sākt darboties tālāk:)
- vakardien aizbraucām uz Limbažiem, kur izrādās, ka ir laipni ļaudis un nogrieza man 0,65 m Krustpils brunčauduma no noliktavā esošā pēdējā gabala! Un pie tam tā cena - tikai ls 14,69 metrā, salīdzinot ar Seno Klēti - Ls 28,00 metrā;)
- iepirkām N.Bomja maiznīcā maizi no foršām pārdevējām:)
- ir forši, ja cilvēki precās, bet ja tas notiek vienā dienā - vēl jo trakāk:) Žēl, ka tā, jo bijām sapratuši, ka 2 kāzas būs viena pēc otrām, bet nekā - abas vienā dienā!
- un pēdējā labā lieta šodienai - lakatam jau bārkstis top:)

- brīvdienās bija superīgākā ekspedīcija ar manu sektu uz Kurzemi. Pabūts mākslinieku privātajās darbnīcās, apmeklēts pozitīvas enerģijas pārpilna Bernātu viesu māja Chill Inn, ēstas etnogrāfiskās Rucavas vakariņas Zvaneniekos, mērcējāmies baļļā un čučējām Papē, Pūķragā, redzējām superdārzus utt;)
- vakardien nodots obligātais sektas mājasdarbs koku apadīšanā un tagad var štukot par savām izklaidēm šajā jomā;
- sarunāts ar kaimiņu, ka viņš papētīs priekš manis molbertu (bet ne jau zīmēšanai);
- jau otrā nedēļa, kad brīžiem lielākā daļa meilu pa dienu ir angliski, ne latviski. Priekš manis tas ir sasniegums;) Un galvenais, tiem, kam es rakstu pat mani saprot;
- rīt uz darbu nebūs jāiet;)

ahoi! pozitīvo ziņu pulks ir papildināts!

Nr.1 - šorīt, braucot uz darbu, satiktā stirna palika dzīva.
Nr.2 - priekšnieks, no kura necerēju labu vārdu dzirdēt, pateica "paldies".
Nr.3 - pateicoties TLMS vadītājai mūsu ekspedīcija šajās brīvdienās solās būt ļoti piepildīta, pat tik, ka jāņem līdzi būs desmaizes:)

Vakardien biju spīķeros un dikti jau man iepatikās tas pasākums;) Laiks pagāja nemanot, kompānija forša un pat ar pieredzes trūkumu atpelnīju visus izdevumus;)
Braukšu vēl un arī citur!

Labvakar.

Ar rokām un lāpstam pirms vairāk kā 100 gadiem rakts slavenais Ostvalda kanāls - 10 metru plats, 3,5 metrus dziļš un 10km garš.
Šogad, 28. februārī tautas slēpojums "Ostvalda Kauss 2010" notiks gar Ostvalda kanālu.

Iepriekšēja pieteikšanās Internetā līdz 25. februāra plkst. 21:00 - www.ostvaldakauss.lv

Dalībnieku ērtībai būs bezmaksas autobuss, darbosies slēpju smērēšanas serviss, finišā silta tēju un bufete. Iepriekš piesakoties iespējams iznomāt distanču slēpes.
Pirmo triju vietu ieguvējiem katrā grupā, medaļas, diploms un sponsoru sarūpētās balvas.

Uz tikšanos!
Juris Žilko
Tautas slēpojuma "Ostvalda Kauss 2010"
idejas autors un organizators

Balsojam par Oskaru TV3 šovā "Dejo ar zvaigzni"!!!!

Balsojam šeit!

Esmu patiesi laimīga, ka viena atvaļinājuma diena ir aizvadīta ļoti saturīgi:) Vispār visa nogale, jāsaka godīgi, bija labi pavadīta:) Sestdien izbraucu nelielā ekskursijā ar savu pujeņu biedrību:
- bijām Jūrmalas muzejā Maiju Noru Tabaku skatīt - fuj personālam, kurš uzskatīja, ka mēs esam vainīgi pie visām likstām un mums ir jājūtas viņām pateicīgām, ka vispār kaut kas strādā;
- bijām Bulduru studijā - super dāmas un super idejas turpmākiem darbiem, kā arī pirmo reizi baudīju upes piparmētru tēju:);
- bijām Auzeru lūkoties - esmu sajūsmā par šo izsmalcinātību, noteikti iesaku arī citiem!;
- bijām lietišķās mākslas muzejā uz gumijām lūkoties - nesaprotu joprojām:)
- bijām salonā Tīne, kur guvu ideju vīra krustmeitas dāvanai un prieks, ka citiem arī tā patika - tagad tikai atliek realizēt;);
- un bijām Brīvdabas muzejā jostiņ un josliņsegas skatīt - skaisti un burvīgi, bet man vēl augt un augt;)

Svētdienu pavadīju radu pulkā atzīmējot mammas dzimšanas dienu. Man jau patīk šādas radu sanākšanas, kad visi ir gana bezrūpīgi un lieki nesūdzas par dzīvi:)
Vakarā vēl aizgājām ar cienīto uz manu mīļāko kino teātri Lora un noskatījāmos Holmsu - viegla un nedomājoša filma. Labākais moments - Irēna augstpapēžu zābakos:)

Un šodien veiksmīgi atradu sev tīkamu audumu veikalu, kur var atrast labus kokvilnas audumus - Mežroze Juglā. Cenas draudzīgas un apdruka smukākā, ko nācies LV redzēt.
Bija laime pabūt pērlīšu paradīzē Adamsu Kambaros, kur arī es pat, kā nepērļotājs un neko tajā nejēdzošs cilvēks, kaut ko atradu.
Izciemojos pie Ineses un vēl veiksmīgi vakarā izpildīju dažus rokdarbu-bode.lv pasūtījumus.

Prieks, ka to visu paspēju un izdarīju! Bet vēl daudz kas darāms priekšā.

Šodien bija tas, pēc kā es tik dikti ilgojos vakardien: mežs, mājas un miers;)

Biju nobriedusi, ka nu beidzot jāaiziet uz Stomp, bet nu vai ziniet - ls 15 par vienu biļeti man kaut kā tomēr žēl:( Saprotu, ka pasaules klase utt, bet nu ja es eju, pluss vēl kāds, pluss vēl kāds, tur jau kopā gandrīz puse mana algas;)
Bet nu katrā gadījumā, ja zini, kur var dabūt 3 biļetes par Ls 5 katru, tad dod ziņu:)

www.rokdarbu-bode.lv ir kļuvusi par dažām lietām bagātāka.

Pateicoties Guntai Ančupānei, tagad varam piedāvāt arī kolosālas apgleznotas zīda šalles par saprātīgām cenām!

Un joprojām piedāvājumā ir arī jautro, pūkaino un visādi citādi mīļo rūķu tašas;)

 

 

Maa ir pacentusies un tagad rokdarbu-bode.lv ir iespējams iegādāties viņas darinātās somas-tašiņas, kas ir radītas speciāli ziemas sezonai:)
Krājumos ir kārtīgie rūķi un spalvainie rūķi, kā arī zaļi rūtainas somas ar oderēm. Ienāc un paskaties!

( Bildes te:) )

Pēdējās dienās radās zināmas atklāsmes:
1. Esmu tirliņš, kurš baidās lidot (pēkšņi izrādījās, ka man iestājas panika, kā iekāpju lidmašīnā. Nu labi, šis bija tikai otrais ceļojums ar lidojumu, bet tik un tā - panika un nervu čakarēšana blakussēdētājiem).
2. Esmu tirliņš, kurš baidās no augstuma - uzbraucu Eifelim otrajā stāvā, bet sēdēju uz soliņa sakņupusi, jo tas tornis ŠŪPOJĀS!.
3. Es neesmu tirliņš visās jomās, jo pamazām tomēr attīstu savu hobiju un rek-šeku ir www.rokdarbu-bode.lv , kurai dažas idejas smēlos arī modes mekā;)

un vispār - tagad pāris dienas ārstēt kājas un atpūsties no atpūtas;)

Diagnoze - pēkšņā zīdaiņu nāve - ir viena no tām, kas gan iepriecina, gan arī liek aizdomāties, jo tā pasaka, ka neviens ne pie kā nav vainīgs, bet tajā pašā laikā nepasaka neko. Ko tas tagad nozīmē, vai Emī ar tas pats "nezināmais" var būt, vai tas tiešām ir likteņa pirksts. Katrā ziņa neziņa ir palikusi, bet atliek sevi mierināt ar domu, ka visi ir izdarījuši visu iespējamo.
Šodien Gustiņš tika pie jaunām mājām. Prieks, ka beigās uzspīdēja arī silta saulīte, kā zīme, ka viss būs labi, vismaz es tā ceru.
Savā ziņā ir iestājies zināms miers, ka visi tagad ir pie vietas un vecākiem sāksies jauna dzīve, jāmācās dzīvot pa jaunam, ka mājās ir palicis viens bērns, bet no otras puses - tukšums un neizpratne paliek un nekur jau nepazūd.
Un ja godīgi, kāda līdzjūtība, kādi vēl tukši vārdi, ja ir miris puikiņš, kuram ir tikai 1,8 mēneši. Labāk pastāvēt un paklusēt, jo tāpat neko gudru un jēdzīgu nepateiksi.

Nelasi, ja neinteresē, bet es te sev atskaitos par ( trešdienas murgu )

Šī nedēļa ir bijusi viena no labākajām pedējā laikā;)
3dien pildīju uzdevumu,
4dien ilgi runāju pa telefonu,
5dien saņēmu piedāvājumu no 14.09.2009 uz noteiktu laiku pārcelties strādāt uz Rīgu.
Hurrei! Tagad vismaz kāda skaidrība un ir noteikti termiņi. Beigsies uz kādu laiku šaubas, vai tik šodiena nebūs tā diena, kad iedos maģisko papīru un rīt varēšu gulēt cik gribu:)
Labākais jau tas, ka beidzot mans amats sakrītīs ar to, kas manā diplomā rakstīts;)

Labs vakars:)
Meklēju darbu banku sfērā;) Esmu profesionāls uzņēmumu menedžera asistents. Gribētu un varētu darboties arī kā menedžeris:). Ja kādam ir padomā kāda silta vietiņa, kur varētu strādāt, pārdzīvojot šo dižķibeli, tad padodiet ziņu.
Labprāt jau paliktu dzīvot un strādāt Siguldā, bet neko neteikšu arī par darba piedāvājumiem Rīgā.
Tā ka, ja jūs zināt, ka tiek kaut kur pa kluso meklēti kādi labi un apķērīgi cilvēki, kas nebaidās teikt negatīvo utt, esmu gatava pieņemt izaicinājumu:)

Pēdējā mēneša bilance aptuveni šāda:
divas meitenes drīz dosies dekrētā, viena izlēma nenākt atpakaļ pēc bērna kopšanas avaļinājuma, otru "palūdza" nenākt atpakaļ, vienīgais čalis dabūja darbu Rīgā, otrs asistens arī dabūja darbu Rīgā ar noteikumu "nāc šodien, vai rīt nebūsi nekur vajadzīga".
Tā visa sakarā otro stāvu izformē un divus jaukus kolēģīšus pārbīda uz leju, bet mēs paliekam trīs;) Uz cik ilgu laiku?
Jācer, ka visas šīs izmaiņas ir tikai uz labu, es tā ceru... Vienīgi pēdējās runas, ka optimizācijas un centralizācija vēl ne tuvu nav galā, līdz ar to - ej nu sazin, kas būs vēl pēc mēnēša.
Ak jā, vēl šodien uzzināju, ka, ja valdība pieņem esošos plānotos samazinājumus, tad kā minimums mana alga sarūk par ls 30. Nieks, bet man tas ir daudz;)
yay, ēnu ekonomika plešas tikai plašumā.

Jau paveiktais:
kaudze dumu izziņu
beidzot sagādāta smilšu kaste Bruno
beidzot tas ir noticis un ģimenē ir atkal viena S.O.
labs laiks un jauks pārsteigums
gardas vakariņas labā kompānijā
sazagtas smiltis
iemēģināta jaunā, krutā pļaujmašīna
nosustas 3 stundas

vēl jāpaspēj
iemarinēt un izcept šašļiks
pabeigt vienu mega rokdarbu
aiziet uz filmu
pagatavot beidzot kaut ko ēdamu nākamai nedēļai
sakārtot bradaku mājās
padzīvot ar bērnu, lai beidzot māti redz;)

visiem liekas, ka mēs pa otro stāvu to vien tik darām kā izklaidējamies, jo cilvēku mums maz un klusi katrs sēžam savā kabīnē. tikai nez kadēļ šodien, kad kolēģe zvana no savas kabīnes un informē, ka beidzot mož laiks kafijai, mans uzdod jautājumu "a no kurienes tu zvani?" :) pēc tam vēl ilgi par šo irgojām:)

tāpat šo sapratīs tik savējie;)