ar puikas parādīšanos (kaut gan jau arī agrāk) man kaut kāda cc-muša iekoda un viņu vajadzēja kristīt, vēlākais līdz 3 mēnešu vecumam. Nezinu kapēc, bet uznāca tāda nepārvarama vēlme un, par laimi, man neviens nestājās ceļā;) Tā kā cienīts ir kristīts katolis, tad, saprotams, arī puiks tika kristīts katolis, kaut mēs ar krustmāti esam īsteni pagāni. Te ir jāsaka liels paldies Siguldas Katoļu draudzes mācītājam, kurš mūs neatraidīja un nelika pašām iziet visas baznīcas procedūras;) Man vispār ir sava ticība:)
Ko es ar visu šo ievadu gribēju teikt - gads ir pagājis, bet tā arī mana apņemšanās, vismaz uz svētkiem aizstaigāt līdz baznīcai, nav realizējusies. Ceru, ka kaut kad vēlāk saņemšos, vai vismaz to krusttēvs (hihi) izdarīs, jo kaut kāda jau jēga tajā visā Dieviņu būšanā ir - kaut vai tas, ka viņš ir mūsu slepenais draudziņš, kuram var visu izstāstīt;).
Gaidām, kas būs pēc gada:) Varbūt uz vecumu palikšu pavisam jocīga:)

Vakardien sanāca saelpoties daudz svaiga gaisa iekš velokrosa, kur mūs brīžiem gribēja paraut gaisā ar visu buru:) Jebkurā gadījumā - dikti labi pavadīts laiks. Ja agrāk kaut kā varēju no Baložiem iztīties gana ātri, tad tagad kaut kā sanāk vēl kādu stundiņu pēc sacensībām tur iedzert kafiju un tad vēl kaut kur otru kafiju, tā ka visa diena vienās izklaidēs:)
Vakarā cienītais vēl bija pacenties un noorganizējis izklaides pasākumu bez bērniem. Kārtējo reizi atliek secināt, ka mana bērnības trauma ar braukšanu pa puslatviju ir atmaksājusies - vecvecāki dēlam ir dikti tuvu un, kad vajag, tiek izmantoti uz pilnu klapi:).

Ak jā, šodien vēl arī saelpojāmies svaigu gaisu un nedaudz pabridām pa tūrisma takām - sen nebiju bijusi pie Gūtmaņalas un jāsaka, ka takas ir uzlabojušās - vismaz soliņi un norādes ir kārtībā, nav vairs tā sajūta, ka tūrisma taka ir, bet tā nav priekš tūrista;)

Šodien biju "duksis", kurš dabūja iekšās par citu solījumiem un neizdarītajiem darbiem. Jau otro dienu pēc kārtas ņemies kā negudrs, bet rezultāts viens - no saviem darbiem esi padarījis neko, bet citu ievārītās ziepes un sasolītos kalnus esi kaut pa pusei noracis. Un beigās, protams, nepateicības alga - esi vainīgs, ka neesi pareizi nokomunicējis ar klientu.
Visa rezultātā ap pusdienslaiku vadzis trūka un fil.vad. sanāca nosūdzēt savu tiešu priekšnieci, kura šobrīd atvaļinājumā un es tur dukšojos. Nekas - atbrauks mans boss un tad atkal varēšu uzklausīt, ko es neesmu izdarījusi:) Kaut uz brīdi sajutos kā cilvēks, bet tas jau nelīdzēja - pēc stundas ar saviem darbiem, atkal dabūju dzirdēt visu, ko par mani domā un skaidroties par iekavētām lietām:)

Oficiāli paziņoju, kā mana kolēģe saka, mēs esam DUKŠI!



Bija arī viena laba lieta - atnākusi otrā adatu kaste:) Tagad sēžu un dalu rezervācijas:)

publisks sveiciens visām 5 Diānām, ko pazīstu:)

Šodien tika svinēti, manuprāt, gada lielākie svētki - Bruno dzimšanas diena, kas pie reizes bija arī kā oficiāls iemesls mammas māsām atbraukt un apciemot manmammu:) Viss bija labi, bija ciemiņi, ko gribējās redzēt, bija kavētāji un īpaši svarīgās personas, bet kopumā - diena bija ļoti jauka un arī dēls uzvedās priekšzīmīgi.
Vienīgi jācer, ka mamma nebūs pārpūlējusies šodien, jo viņa bija neapstādināma! Beigās gandrīz salamājos, ka viņa ņemas un šiverē, bet cilvēkam jau sejā rakstīts, ka krīt no kājām nost.

Izrādās, ka mūsu mazais ziķeris ir baigais gudrelis - vecākus trīpelē pēc sava prāta, bet ļoti labi zina, ka mammamma neceļ viņu rokās un nemaz ar neprasa, tikai atnāk un parāda ar čāpstināšanu, ka grib ēst, atnāk un pasauc un aizved, lai parādītu, ka jāpalīdz ratos iekāpt utt;) Kāpēc viņš ar mums tā nedara?:)

Un vēl 2 svarīgi notikumi:
1) Bruno būs jūlija vidū-beigās brālēns vai māsīca - jippiiijeiiii!!!
2) Nepietiek, ka ģimenē ir 2 Sandras, tagad ir arī vismaz divas zuzes - nu nu, nekas atkal varēs dalīt - lielā un mazā zuze:)

Šodien saņēmām dēla pirmo dzimšanas dienas dāvanu:)

( dāvana:) )

... es šogad būšu gatava praidam un varēšu mierīgu sirdi piedalīties viņu gājienā;)

Pirmā nedēļa darbā ir nolausta un ir aktualizējusies nepieciešamība pēc mūzikas.
Mans mūzikas guru ir aizdevies tālēs zilajās un uz zvaniem neatbild, tad nu dārgie cibiņi, ko man, mūzikas analfabētam, čartu klausītājam un "kūc-kūc, tava mūzika ir s.ds" klausītājam (kā nu cienītais manu mūziku sauc), varat ieteikt. Gribas tādu aktuālo, bet sirsnīgo - nu kaut vai James Blant, Leona Lewis, kā arī mīļās Kristīnītes Agileriņas un Pinkas stilā;)
Cienīts jau man piedāvā kaut ko no saviem arhīviem, bet vienīgais, kas tur ņemams ir 500 roka dziesmas;)

varu atskaitīties - kūka sanāca godam:)
Tagad pieņemu pasūtījumus uz gardumgardās siera kūkas cepšanu:)

lūk recepte:
3 paciņas selgas šoko cepumu
1 paciņa sviesta
cepumus saberž un sajauc ar izkausētu sviestu - liek formā, kas izklāta ar cepampapīru vai kā savādāk padarīta nelīpoša

1 burka zaptes viducītim (var ari svaigas ogas utt)

3 olas
3 rama creme bonjour (var arī ar jogurtu) vai filadelfijas siera vai ko citu, ko nu te parasti liek
1 glāze cukura
vanilīns.
atdala olas baltumu no dzeltenuma. saputo olas baltumu stingrās putās, pievieno pamazām cukuru un turpina putot, pievieno olas baltumus - saputo visu (ir nācies sākumā putot olas dzeltenumu ar cukuru un tad pievienot olas baltumu saputotu - arī labs rezultāts), liek pamazām creme bonjour un visu puto viendabīgā masā. Kad viss tā skaisti sakūlies un ir bez kunkulīšiem, lej pāri cepumu-zaptes kārtām.
Cepj cepeškrāsnī uz 180 grādiem 30-50 minūtes. Man mājas krāsnī sanāk 20 minūtes ar follijas cepuri un tad 20 minūtes bez cepures. Mammai mājās 35 minūtēs bez cepurēm bija viss gatavs.

Priekā!:)

Šovakar tēlošu dižo kulināru-konditoru, kurš gatavos kūku uz pasūtījumu:) Ļoti ceru, ka sanāks, jo pirmo reizi šādā veidā taisu. Apsolījusi esmu, tagad vairs nevar atteikt;)

Lūdzu, turiet īkšķus par mani:)

Vispār jau laikam jāsāk un jābeidz ar patīkamām lietām.
Mums vairs beidzot nečīkst gulta - vakardien, pateicoties Viesim, tika izjaukts gultas rāmis un mūsu aizdomas apstiprinājās - matracis nečīkst, čīkstēšana un visāda krakstēšana radās matrača koka konsturkcijai saskaroties ar gultas rāmja konstrukciju. Tagad galvenais ir atrisināt jautājumu, kā to visu novērts, lai matraci varētu uzcelt atkal uz rāmja un gulēt normālā augstumā, nevis uz grīdas;) Itkā jau nekas no tā nemainās, bet naktī lekt kājās pie bērna ir gana dumi - būtībā jātiek miegainam augšā no zemes un manas kuslās miesas to spēj ar grūtībām. Ja nu kādam kāds padoms, lūdzu padalieties.

Bērns šodien visu dienu ar temperatūru, kura svārstās no 37,7-38,3. Tā ir šā brīža statistika. Nemāku pati slimot un negribu, lai mazums slimo - kā lai viņu ārstē? Un rīt man jāiet atkal uz darbu pēc gandrīz pusotra gada pārtraukuma - šausmas. Cerams, ka tas ir uz zobiem. Ļoti uz to ceru, jo es esmu dabūjusi biki iesnas un Viesis arī tikko bija izslimojis kaut kādu zarazu. Jācer, ka neko mēs abi nebūsim pielipinājuši Bruncītim.

Kūka - tip mana brīnumgardā siera kūka. To gan dabūšu tikai es, bet mājiniekiem tiks smarža:) Rīt jāsacienā kolēģes, lai viņas ir labas un smaidīgas un visas jaunās lietas ierāda un iestāsta:) Cik saprotu, daudz kas ir mainījies (tikai alga vecā, grrrrrrrrrr), bet man ir svarīgi jau ar rītdienu iet darbā, lai dabūtu vismaz dažas dienas pastrādāt kopā ar savu aizvietotāju, kas tagad saprot vairāk par mani:)

ehhh - bailes, neziņa un bezspēcība - riebīgākais komplekts šim vakaram.
Un vēl - dzert vai nedzert? Bet ja ir jābrauc? Un bērnu nodaļas vairs Sigī nav, tā ir tikai Rīgā. brrrr

Ak jā;) Mākoņsalāti:) Šorīt tapa mākoņsalāti - veselību mums un jums;)

Smukas un jautras adāmās un tamborējamās adatas rokdarbmīļiem:)
Tiešām lēti, bet kvalitāte laba!

( Lūk arī bilde:) )

MAMMA RĪT BRAUKS MĀJĀS!!!!

Vispārējai statistikai:
4 mēneši slimnīcā, pa vidam 6 dienas mājās
valsts svētkos 2 smagas operācijas
1 viegla operācija
30 stundas mākslīgi elpināta
n-tie litri šļuras ārā
n-tie litri asiņu iekšā (paldies cibiņiem un ne tikai)

jeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeeee
beidzot mamma būs mājās!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

1. Ja vajag kādu sasmīdināt, tad varu sākt lamāties, it īpaši, ja es to daru krieviski. Reizēm jau pasprūk kāds rupjāks vārds, bet nezinu kādēļ visi tad sāk skaļi zviegt, nevis baidās no manis.
2. Gribu pīpēt. Ne vienmēr, bet reizēm uznāk. Un vispār, man ir bail ar kaut ko aizrauties, jo varu kļūt atkarīga - ir reizēm domai, aiziet atkal savu laimi izmēģināt spēļu automātos, bet ja veiksies - būs ziepes:) Nekas, vienu reizi sajutu, kā ir, kad žetonu pilnas kabatas, tagad mieriņš. Bet uzpīpēt pa reizei der;)
3. Mana bērnības trauma ir zināms riebums pret dzērājiem. Sanāca tā, ka skolā pirmos gadus mācījos otrajā maiņā un mājup bija jāiet gar dzērienu veikalu, kur tālajā deviņdesmito gadu sākumā alko tika pievests trešdienās un piektdienās pēcpusdienās. Tad nu pa reizei arī sanāca laisties ko kājas ness prom, lai tik kāds naudu neatņem. Nekas, izdzīvojām, bet nu nepatika un paranoja ir saglabaajusies.
4. Savā īsajā studiju mūžā esmu reizēm darījusi tādas lietas, par ko tagad pat negribas atcerēties. Itkā nekas traks, bet neapdomīgs gan. Kaut vai tas, ka mēdzām mēs čakarēt džekus un nezin ko sasolījām, bet pašas pēc tam notināmies. Ja tā padomā, varējām arī smuki atrauties, bet nu viss ir labi, kas labi beidzies:) Vienīgi tā viena epizode, kad aizdevāmies līdz kaut kādam Ziepīša dzīvoklim un tur izdomājām, ai, nafig šito pasākumu, gan bija jautra, ar laišanos, pakaļdzīšanos un laimīgu tikšanu līdz centram no rajona, kuru neviena no mums nezināja;)
5. Krievu valodu apguvu jau bērnudārzā - tie bija laiki, kad b/d sāka nevis angļu valodu mācīt, bet krievu. Padziļināto kursu izgāju kādā 3ā klasē, kad tiku ar kaķu ēdi transmisīvo slimību slimnīcā. Tas mēnesis, ko pavadīju otrajā stāvā, bija riktīga dzīves skola:). Slimnīca bija "elitāra" priekš tādiem sīkajiem kā mēs - pirmajā stāvā gulēja veči ar savām krānu slimībām, bet trešajā stāvā uzturējās vecenes ar līdzīgām problēmām. Tur es arī pirmo reizi redzēju riktīgu prostitūtu, vismaz tajā laikā man tā likās. Stulbākais tajā pasākumā bija tas, ka mums 2 reizes nedēļā bija jāiet caur to 3o stāvu nodot analīzes. Viss pārējais, kā jau lielā bērnu barā, kur darījām visādas tizlības, jo nekas jau faktiski nekaitēja, tikai tik daudz, ka mati bija uz nullīti un daudziem bija tā saucamās cepurītes. Bija labi laiki!:) Un tā kā man toreiz labāk sapasēja ar krievu meičām, tad ar viņām arī tusējos, līdz ar ko krievu valodu zināju gana labi pēc tam.
6. Man ir 5 kulinārijas brīnumi, ko gatavoju. Tas notiek gaužām reti - labi, ja reizi mēnesī, bet toties tās ir reizes, kad mīļotais vīrietis novērtē manu kulināro talantu. Bet man ir arī viena draudzene, kuras ierašanās ciemos vienmēr sagādā galvassāpes ēdienu izvēles ziņā - lielākā daļa manu "firmas" ēdienu ir nākuši no viņas, un viņu pārspļaut ir grūti! Vienīgais pa šiem gadiem, ko esmu secinājusi, man patīk viegli, ātri pagatavojami un sātīgi ēdieni. Kā vīrs smejas, es nemāku mazas porcijas taisīt, ja taisu - tad daudz un garšīgi:) Ak jā, manā krājumā 2 no tām 5 receptēm ir tortes;)
7. Biju brālim par izmēģinājumu trusīti. Vairāk gan par tādu, uz kura parasti tiek izmēģināti dažādi kaujas paņēmieni, ko viņi ar draugiem bija samācījušies. Tā rezultātā arī es biju iemācījusies gana labi aizstāvēties un pavicināt rociņas. Par laimi, kauties man nepatika, bet kad vajadzēja aizstāvēties, tad pēc tam esmu sēdējusi arī direktrises kabinetā pēc tam, kad bērnudārzā vienam čalim sašķaidīju degunu. Vai es toreiz paņēmu uz masu, vai uz precizitāti, bet kulaks atdūrās pret viņa degunu precīzi un vēl šodien atceros kā deguns nožļarkstēja un asinis sāka plūst. Vēlāk arī bija dažas epizodes ar smilškastes kaujām un štābiņa aizstāvēšanām, bet tas jau bija pagalmā, kur neviens nesoda, ja vien spēj aizmukt no spēcīgākā brāļa vai drauga:).

Tādas nu ir tās 7 lietas, kas manu dzīvi ir izdaiļojušas:)

Šodien ikurāt aprit 5 gadi, kopš mūs saista arī papīri:)
( Traki daudz:) )

Vakardien tomēr pēc visas vizināšanās saņēmāmies un aizgājām līdz vietējiem Rootiem:) Tā kā viņus likvidē, tad tur iet nereālās atlaides + akcija divi par vienu cenu. Līdz ar to es tiku pie šauuuuuuusmīgi smukiem zābīšiem uz stabila papēža, bet vīrs pie vienām brūnām izejamām kurpēm. Varējām jau katrs sev ņemt 2par1 cenu, bet man īsti neatradās otrais apavu pāris. Katrā gadījumā divi labi apavi par ls 49,99 ir izdevīgs grābiens, jo, ja tic visām bļitkām, tad mani zābīši vien oriģinālā maksāja rootos 99,99:) Vēl tik jāpakasa laikam būs latvju etiķetes un jāpapēta, cik citur pasaulē viņi tādi maksā.
Tā ka jūs vēl varat paspēt - akcija līdz 31.12.:)

Mūsmājas vīriešiem ir rota vīruss.
Ar ko viņu ārstē? Aptiekā iedeva smektu, oglīti un teica, lai coca-colu dzerot;)
Laikam man ar viss no šī jau jādzer - tā teikt - profilaksei.

Mamma šodien esot piecēlusies kājās un paspērusi divus soļus!!!!!!!
urraaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa
cik gan maz cilvēkam vajag;)

Joprojām ļoti aktuāli.
Paldies arī par jūsu labajām domām!

Vakar bija otra operācija. Stāvoklis ļoti smags. Mamma pati vairs neelpo, bet sirds strādā. Tagad viss ir atkarīgs no tā, vai organisms spēs cīnīties vai arī nē...

Piektdien nomira cienītā opis, kuram rīt ir bēres...